Latvijas preču eksports septiņos mēnešos audzis par 0,7%, imports – par 3,5%

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās šā gada pirmajos septiņos mēnešos sasniedza 16,25 miljardus eiro – par 356,7 miljoniem eiro jeb 2,2% vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 7,22 miljardus eiro, kas ir par 47,3 miljoniem eiro jeb 0,7% vairāk nekā atbilstošā laika posmā pirms gada, bet importa – 9,03 miljardus eiro, kas ir pieaugums par 309,4 miljoniem eiro jeb 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums šā gada jūlijā veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 0,9% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 3,1%, bet importa vērtība samazinājās – par 0,7%.

Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,04 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro.

Salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 42% līdz  43%.

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 1,5% un importa par 6,7% mazāka. Savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 1,6%, bet importa – par 3,8%.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2019. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūliju:

  • parasto metālu un to izstrādājumu eksports lielāks par 12,1 miljonu eiro jeb 12,9%;
  • pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 11,2 miljoniem eiro jeb 12%;
  • ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 8,1 miljonu eiro jeb 11,2%;
  • koka un tā izstrādājumu eksports mazāks par 14,3 miljoniem eiro jeb 7,5%;
  • mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 11,4 miljoniem eiro jeb 5,8%.

CSP norāda, ka dzelzs un tērauda izstrādājumu eksporta kāpumu 2019. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju ietekmēja dzelzs vai tērauda konstrukciju eksporta pieaugums par 2,8 miljoniem eiro jeb 26,9%. Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču eksports samazinājās, sarūkot turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju eksportam par 39,6 miljoniem eiro jeb 99,2%.

Svarīgākās izmaiņas importā 2019. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūliju:

  • minerālproduktu imports lielāks par 29,6 miljoniem eiro jeb 20,6%;
  • ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 16,5 miljoniem eiro jeb 14,3%;
  • plastmasas un to izstrādājumu imports lielāks par 10 miljoniem eiro jeb 13,6%;
  • satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 68,6 miljoniem eiro jeb 35,2%; 
  • mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports mazāks par 32,2 miljoniem eiro jeb 10,4%.

Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu 2019. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju ietekmēja dabasgāzes importa pieaugums par 31,9 miljoniem eiro. Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču importa samazinājumu visvairāk ietekmēja turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju importa kritums par 49,1 miljonu eiro jeb 96%, norāda CSP.

Jūlijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības (ES) valstīm bija Lietuva (19,2% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,4%), Vācija (7,2%) un Apvienotā Karaliste (5,8%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,7% no importa kopapjoma), Vācija (11,5%), Polija (9,1%) un Igaunija (8,9%). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā jūlijā veidoja 9,8%, bet importā – 8,2%.

2019. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju ES valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 1,1 procentpunktu un importa vērtībā – par 4,5 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars palielinājās par 1,4 procentpunktiem eksportā un par 2,5 procentpunktiem importā.

2019. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 114 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 53 valstīm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti