Latvijas preču eksports martā audzis par 20,6%, bet imports – par 11,9%

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2021. gada martā veidoja 2,84 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 15,8% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 20,6%, bet importa vērtība par 11,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Martā Latvija eksportēja preces 1,34 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,5 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2020. gada martu ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 45,3% līdz 47,1%.

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 7,38 miljardus eiro – par 395,9 miljoniem eiro jeb 5,7% vairāk nekā 2020. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 3,55 miljardus eiro (pieaugums par 282,5 miljoniem eiro jeb 8,6%), bet importa – 3,83 miljardus eiro (palielinājums par 113,4 miljoniem eiro jeb 3%).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2021. gada martā salīdzinājumā ar 2020. gada martu eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 18% lielāka, bet importa – par 8,5%.

Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 3,7%, bet importa vērtība par 4,6%.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2021. gada martā, salīdzinot ar 2020. gada martu:

  • koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 64 miljoniem eiro jeb 35%;
  • mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 43,7 miljoniem eiro jeb 24,3%;
  • parasto metālu un to izstrādājumu eksports lielāks par 26,1 miljonu eiro jeb 24%;
  • ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 24,8 miljoniem eiro jeb 26,3%;
  • minerālproduktu eksports lielāks par 21,7 miljoniem eiro jeb 47,5%.

CSP skaidroja, ka minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta kāpumu 2021. gada martā salīdzinājumā ar 2020. gada martu visvairāk ietekmēja elektroenerģijas eksporta pieaugums par 7,4 miljoniem eiro jeb 2,1 reizi.

Savukārt alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksports samazinājās, samazinoties alkoholisko šķidrumu, kas iegūti, destilējot vīnogu vīnu vai vīnogu čagas, eksportam par 1,9 miljoniem eiro jeb 28,2%.

Svarīgākās izmaiņas importā 2021. gada martā, salīdzinot ar 2020. gada martu:

  • mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 59,1 miljonu eiro jeb 21,6%;
  • parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 25,1 miljonu eiro jeb 23,8%;
  • koka un tā izstrādājumu imports lielāks par 21 miljonu eiro jeb 42,8%;
  • satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 20,1 miljonu eiro jeb 16,7%;
  • pārtikas rūpniecības ražojumu imports mazāks par 23,4 miljoniem eiro jeb 17,1%.

CSP skaidroja, ka šā gada martā, salīdzinot ar 2020. gada martu, preču imports no Apvienotās Karalistes samazinājies par 15,3 miljoniem eiro jeb 51,6%. Samazinājums vērojams visās svarīgākajās ārējās tirdzniecības preču grupās. Savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, imports no Apvienotās Karalistes palielinājās par 3,8 miljoniem eiro jeb 35,7% (pieaugums vērojams visās svarīgākajās preču grupās).

Dzelzs un tērauda importa kāpumu 2021. gada martā salīdzinājumā ar 2020. gada martu ietekmēja plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importa pieaugums par 11,1 miljonu eiro jeb 47,5%.

Savukārt farmācijas produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja medikamentu importa kritums par 13,8 miljoniem eiro jeb 22,2%.

Jauktu ķīmisko produktu importa kāpumu 2021. gada martā, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, ietekmēja herbicīdu, augu pretdīgšanas līdzekļu un augšanas regulatoru importa pieaugums par 10,9 miljoniem eiro.

Martā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības (ES) valstīm bija Lietuva (18,2% no eksporta kopapjoma), Igaunija (10,8%), Vācija (7,2%) un Zviedrija (5,7%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,2% no importa kopapjoma), Vācija (11,6%), Polija (10,7%) un Igaunija (8,3%). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais eksporta partneris bija Krievijas Federācija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā martā veidoja 7,4%, bet importā – 5,6%.

2021. gada martā salīdzinājumā ar 2020. gada martu ES valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 1,8 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā samazinājās par 1,2 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 1,5 procentpunktiem, bet importā palielinājās par 0,8 procentpunktiem.

2021. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 117 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 44 valstīm.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti