Aprīlī Latvija eksportēja preces 927,7 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 992,4 miljoniem eiro. Salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 44,1% līdz 48,3%.
Šā gada pirmajos četros mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 8,82 miljardus eiro – par 478,7 miljoniem eiro jeb 5,1% mazāk nekā 2019. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 4,17 miljardus eiro (samazinājums par 35,2 miljoniem eiro jeb 0,8%), bet importa – 4,65 miljardus eiro (samazinājums par 443,5 miljoniem eiro jeb 8,7%).
Šā gada aprīlī salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 13,9% un importa par 27,4% mazāka.
Savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 15,5% un importa vērtība – par 24,7%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli:
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports mazāks par 42,1 miljoniem eiro jeb 59,8%,
- koka un tā izstrādājumu eksports mazāks par 33,1 miljonu eiro jeb 15,9%,
- minerālproduktu eksports mazāks par 22,6 miljoniem eiro jeb 37,6%,
- augu valsts produktu eksports mazāks par 10,6 miljoniem eiro jeb 15,7%,
- parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 7,1 miljonu eiro jeb 7,1%.
CSP skaidroja, ka dzelzs un tērauda izstrādājumu eksporta kāpumu 2020. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli visvairāk ietekmēja metālkonstrukciju eksporta pieaugums par 1 miljonu eiro jeb 9,1%. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports samazinājās, sarūkot elektroenerģijas eksportam par 10,5 miljoniem eiro jeb 74,4%.
Svarīgākās izmaiņas importā 2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli:
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 136,3 miljoniem eiro jeb 74,2%,
- minerālproduktu imports mazāks par 43 miljoniem eiro jeb 41,9%,
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports mazāks par 37,4 miljoniem eiro jeb 14,1%,
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports mazāks par 36,1 miljonu eiro jeb 21,7%,
- parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 35,9 miljoniem eiro jeb 28,4%.
2020. gada aprīlī salīdzinājumā ar martu Covid-19 izraisītā epidemioloģiskā krīze ietekmējusi tirdzniecību ar atsevišķām specifiskām precēm.
Mutes un deguna aizsardzības līdzekļu imports pieaudzis no 1,2 miljoniem eiro līdz 11,3 miljoniem eiro. Tie galvenokārt tika importēti no Ķīnas (88,9% jeb 10 miljonu eiro vērtībā).
Savukārt sarucis gan medikamentu eksports, gan imports. Eksports samazinājies par 5,4 miljoniem eiro jeb 13,9%, bet imports par 9,6 miljoniem eiro jeb 18,3%.
CSP atzīmēja, ka 2020. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli visās svarīgākajās importa preču grupās vērojams samazinājums.
Sauszemes transporta līdzekļu, to daļu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja vieglo automobiļu importa kritums par 43,2 miljoniem eiro jeb 75,2%.
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu imports samazinājās, sarūkot dīzeļdegvielas importam par 26,3 miljoniem eiro jeb 49,3%.
Aprīlī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības (ES) valstīm bija Lietuva (15,1% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,2%), Zviedrija (7,3%) un Vācija (7,2%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,2% no importa kopapjoma), Polija (11,3%), Vācija (9,9%) un Igaunija (7,9%). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā aprīlī veidoja 8,6%, bet importā – 7%.
2020. gada aprīlī ES valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 0,6 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 1,9 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars gan eksportā, gan importā palielinājās par 0,9 procentpunktiem.
