Tostarp 2019. gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,39 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 7,2% mazāk nekā pirms gada. Tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 6,5%, bet importa vērtība par 7,8%. Novembrī Latvija eksportēja preces 1,14 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,25 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada novembri ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 47,2% līdz 47,6%.
Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada novembrī salīdzinājumā ar 2018. gada novembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,2% un importa par 5,1% mazāka. Savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 0,2% un importa vērtība – par 1,1%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2019. gada novembrī, salīdzinot ar 2018. gada novembri:
- augu valsts produktu eksports lielāks par 31,8 miljoniem eiro jeb 46,6%,
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 41,4 miljoniem eiro jeb 17,6%,
- koka un tā izstrādājumu eksports mazāks par 30,7 miljoniem eiro jeb 15,2%,
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports mazāks par 22,6 miljoniem eiro jeb 28%,
- minerālproduktu eksports mazāks par 16,6 miljoniem eiro jeb 24,6%.
CSP norādīja, ka eļļas augu sēklu un augļu eksporta kāpumu 2019. gada novembrī salīdzinājumā ar 2018. gada novembri ietekmēja rapšu vai ripšu sēklu eksporta pieaugums par 23,4 miljoniem eiro jeb 2,8 reizes. Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču eksporta samazinājumu visvairāk ietekmēja turboreaktīvo dzinēju eksporta kritums par 20,8 miljoniem eiro.
Svarīgākās izmaiņas importā 2019. gada novembrī, salīdzinot ar 2018. gada novembri:
- pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 6,7 miljoniem eiro jeb 5,5%,
- minerālproduktu imports mazāks par 42,7 miljoniem eiro jeb 30,6%,
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports mazāks par 24,8 miljoniem eiro jeb 8,2%,
- parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 17,9 miljoniem eiro jeb 15,8%,
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 13,6 miljoniem eiro jeb 10,8%.
Elektroierīču un elektroiekārtu importa kāpumu 2019. gada novembrī salīdzinājumā ar 2018. gada novembri ietekmēja elektronisko integrālo shēmu importa pieaugums par 2,8 miljoniem eiro jeb 36,7%. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dīzeļdegvielas importa kritums par 15,7 miljoniem eiro jeb 27,2%.
Novembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības (ES) valstīm bija Lietuva (16,4% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,4%), Vācija (7,5%) un Zviedrija (6,2%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,5% no importa kopapjoma), Vācija (10,6%), Polija (9,3%) un Igaunija (8,2%). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā novembrī veidoja 11,4%, bet importā – 6,8%.
2019. gada novembrī ES valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2018. gada novembri kopējā eksporta vērtībā samazinājās par 0,1 procentpunktu, savukārt kopējā importa vērtībā palielinājās par 1,5 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā palielinājās par 1,3 procentpunktiem un samazinājās par 1 procentpunktu importā.
2019. gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 127 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 47 valstīm.
