Latvijas preču eksporta vērtība septiņos mēnešos pieauga par 29,9%, bet importa – par 37,3%

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums šā gada septiņos mēnešos faktiskajās cenās sasniedza 25,63 miljardus eiro – par 6,5 miljardiem eiro jeb 34% vairāk nekā 2021. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 11,21 miljardu eiro, bet importa – 14,42 miljardus eiro, kas ir attiecīgi par 29,9% un 37,3% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Tostarp 2022. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,83 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 24,6% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 20,1%, bet importa vērtība par 28,1%.

Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,6 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 2,24 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2021. gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 43,2% līdz 41,6%.

Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2022. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2021. gada jūliju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 25,2% lielāka, bet importa – par 31,2%.

Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 0,9%, bet importa palielinājās par 10%.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2022. gada jūlijā, salīdzinot ar 2021. gada jūliju:

  • minerālproduktu eksports lielāks par 90,4 miljoniem eiro jeb 2,1 reizi;
  • pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 39 miljoniem eiro jeb 39,4%;
  • dzīvu dzīvnieku; dzīvnieku izcelsmes produktu eksports lielāks par 32,1 miljonu eiro jeb 66,3%;
  • satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports lielāks par 30,9 miljoniem eiro jeb 47,8%;
  • parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 30,9 miljoniem eiro jeb 20,3%.

CSP atzīmēja, ka 2022. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2022. gada jūniju eksporta vērtība uz Ukrainu pieauga par 11,4 miljoniem eiro jeb 42,2%. To visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta pieaugums par 10,2 miljoniem eiro jeb 84,2%. Eksports uz Krievijas Federāciju samazinājās par 32,6 miljoniem eiro jeb 24,4%, savukārt uz Baltkrieviju – par 4,1 miljonu eiro jeb 27,6%. Eksporta samazinājumu uz Krievijas Federāciju lielākoties ietekmēja mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta kritums par 47 miljoniem eiro jeb 77,6%. 

Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta kāpumu 2022. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2021. gada jūliju visvairāk ietekmēja elektroenerģijas eksporta pieaugums par 39,4 miljoniem eiro jeb 3,2 reizes.

Savukārt koka un tā izstrādājumu, kokogles eksports samazinājās, sarūkot zāģmateriālu eksportam par 54,1 miljonu eiro jeb 37,6%.

Svarīgākās izmaiņas importā 2022. gada jūlijā, salīdzinot ar 2021. gada jūliju:

  • minerālproduktu imports lielāks par 398,5 miljoniem eiro jeb 2,8 reizes;
  • satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 52,4 miljoniem eiro jeb 41,5%;
  • ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 36,6 miljoniem eiro jeb 22%;
  • parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 65,5 miljoniem eiro jeb 30,2%;
  • koka un tā izstrādājumu; kokogles imports mazāks par 36,7miljoniem eiro jeb 37,2%.

CSP norādīja, ka 2022. gada jūlijā, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, importa vērtība no Ukrainas samazinājās par 1,4 miljoniem eiro jeb 6,1%. To ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa samazinājums par 2,1 miljonu eiro jeb 27,6%.

Imports no Krievijas Federācijas palielinājās par 37,9 miljoniem eiro jeb 32,6%, to visvairāk ietekmēja minerālproduktu importa pieaugums par 61,4 miljoniem eiro.

Savukārt no Baltkrievijas imports samazinājās par 7,3 miljoniem eiro jeb 43,9%. Importa vērtības samazinājumu no Baltkrievijas visvairāk ietekmēja koka un tā izstrādājumu; kokogles importa kritums par 3,2 miljoniem eiro jeb 99,7%. 

Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu 2022. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2021. gada jūliju visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas importa pieaugums attiecīgi par 178,8 miljoniem eiro un 116,2 miljoniem eiro. Savukārt dzelzs un tērauda imports samazinājās, sarūkot plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importam par 67,8 miljoniem eiro jeb 72,3%, skaidroja CSP.

Jūlijā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (20,1% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,4%), Vācija (7,2%) un Zviedrija (6,5%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (28,8% no importa kopapjoma), Igaunija (11,6%), Vācija (9,8%) un Polija (9,3%).

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

2022. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2021. gada jūliju Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 4 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 10,4  procentpunktiem.

NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 1 procentpunktu, bet importā – par 9,1 procentpunktu.

2022. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 105 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 54 valstīm.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti