Pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 21,77 miljardus eiro – par 5,71 miljardu eiro jeb 35,5% vairāk nekā 2021. gada atbilstošajā periodā.
2022. gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,68 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 23,7% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 28,6%, bet importa vērtība par 20%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.
Jūnijā Latvija eksportēja preces 1,65 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 2,03 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2021. gada jūniju ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 43,1% līdz 44,8%. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro, nevis to fizisko daudzumu.
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2022. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2021. gada jūniju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 28,3% lielāka, bet importa – par 17,2%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 2,2%, bet importa samazinājās par 10,3%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2022. gada jūnijā, salīdzinot ar 2021. gada jūniju:
- minerālproduktu eksports lielāks par 93,8 miljoniem eiro jeb 2,4 reizes;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 70 miljoniem eiro jeb 33,4%;
- augu valsts produktu eksports lielāks par 50,8 miljoniem eiro jeb 2,2 reizes;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 37,1 miljonu eiro jeb 32,5%;
- koka un tā izstrādājumu, kokogles eksports mazāks par 12,8 miljoniem eiro jeb 4,3%.
Svarīgākās izmaiņas importā 2022. gada jūnijā, salīdzinot ar 2021. gada jūniju:
- minerālproduktu imports lielāks par 187,3 miljoniem eiro jeb 99,8%;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 64,3 miljoniem eiro jeb 38,5%;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 38,5 miljoniem eiro jeb 12,4%;
- pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 29 miljoniem eiro jeb 23,6%;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 49,9 miljoniem eiro jeb 22,3%.
Jūnijā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (20% no eksporta kopapjoma), Igaunija (10,8%), Krievijas Federācija (8,1%) un Vācija (7,5%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (22,4% no importa kopapjoma), Igaunija (11,6%), Vācija (10,6%) un Polija (10,2%).
2022. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2021. gada jūniju Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 2,6 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 11,8 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā palielinājās par 1,6 procentpunktiem, bet importā samazinājās par 7 procentpunktiem.
2022. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju eksporta vērtība uz Ukrainu pieauga par 12,7 miljoniem eiro jeb 88,4%. To visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta pieaugums par 8,5 miljoniem eiro. Eksports uz Krievijas Federāciju palielinājās par 63,1 miljonu eiro jeb 89,4%, savukārt uz Baltkrieviju samazinājās par 2,1 miljonu eiro jeb 12,7%. Eksporta pieaugumu uz Krievijas Federāciju lielākoties ietekmēja mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta kāpums par 45,9 miljoniem eiro.
2022. gada jūnijā, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, importa vērtība no Ukrainas palielinājās par 2,8 miljoniem eiro jeb 13,7%. To ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa pieaugums par 3,6 miljoniem eiro jeb 91,5%. Imports no Krievijas Federācijas palielinājās par 8,6 miljoniem eiro jeb 8%, to visvairāk ietekmēja minerālproduktu importa pieaugums par 21,6 miljoniem eiro jeb 66,1%. Savukārt no Baltkrievijas imports samazinājās par 39,5 miljoniem eiro jeb 70,4%. Importa vērtības samazinājumu no Baltkrievijas visvairāk ietekmēja koka un tā izstrādājumu, kokogles importa kritums par 34 miljoniem eiro jeb 91,3%.
2022. gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 120 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 40 valstīm
Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2022. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2021. gada jūniju visvairāk ietekmēja kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 40,2 miljoniem eiro, bet minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta kāpumu ietekmēja elektroenerģijas eksporta pieaugums par 48,2 miljoniem eiro. Savukārt koka un tā izstrādājumu, kokogles eksports samazinājās, sarūkot kokskaidu plātņu eksportam par 29,7 miljoniem eiro jeb 63,9%.
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu 2022. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2021. gada jūniju visvairāk ietekmēja elektroenerģijas importa pieaugums par 89,5 miljoniem eiro. Savukārt dzelzs un tērauda imports samazinājās, sarūkot plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importam par 36,2 miljoniem eiro jeb 74,1%.
Skaidrojot pieaugumu, bankas “Citadele” eksperts Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka daļa sankciju stājas spēkā šā gada beigās vai nu nākamgad: “Līdz ar to mēs skatāmies jūnija rādītājos, ka Krievija mums ir trešajā vietā gan pēc eksporta, gan importa apjoma. Tātad trešais lielākais partneris. Un mēs redzam atsevišķās kategorijās, vai tie ir koka izstrādājumi vai mehānismi un iekārtas, mēs pat redzam tirdzniecības pieaugumu. Tas, visticamāk, nozīmē, ka uzņēmēji skatās, ka ir kaut kāda pēdējā iespēja kaut ko nopirkt, pārdot pirms stājas spēkā sankcijas.
Tā kā tas ir pēdējā brīža skrējiens, pirms šis logs aizslēdzas ciet.”
