Tostarp šā gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,95 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 37,3% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 31,4%, bet importa vērtība par 42,5%. Martā Latvija eksportēja preces 1,75 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 2,2 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2021. gada martu ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,4% līdz 44,4%.
CSP uzsvēra: jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro, nevis to fizisko daudzumu.
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2022. gada martā salīdzinājumā ar 2021. gada martu eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 28,4% lielāka, bet importa – par 43,2%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 3,8%, bet importa – par 9%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2022. gada martā, salīdzinot ar 2021. gada martu:
- minerālproduktu eksports lielāks par 142,2 miljoniem eiro jeb 3,1 reizi;
- koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports lielāks par 95,1 miljonu eiro jeb 38,8%;
- augu valsts produktu eksports lielāks par 24,5 miljoniem eiro jeb 26,2%;
- dzīvu dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu eksports lielāks par 22,9 miljoniem eiro jeb 47,1%;
- dažādu izstrādājumu eksports lielāks par 21,5 miljoniem eiro jeb 50,9%.
CSP skaidroja, ka 2022. gada martā salīdzinājumā ar 2022. gada februāri eksporta vērtība uz Ukrainu saruka par 12,7 miljoniem eiro jeb 72,2%. To visvairāk ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta samazinājums. Eksports uz Baltkrieviju samazinājās par 0,2 miljoniem eiro jeb 1,7%.
Savukārt uz Krievijas Federāciju eksporta vērtība pieauga par 11,8 miljoniem eiro jeb 15,1%, ko lielākoties ietekmēja mehānismu un mehānisko ierīču, elektroiekārtu eksporta pieaugums.
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu nodaļas eksporta kāpumu 2022. gada martā salīdzinājumā ar 2021. gada martu visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī eksporta pieaugums par 80,9 miljoniem eiro. Savukārt dzelzs un tērauda eksports samazinājās, sarūkot plakanu dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumu eksportam par 20,8 miljoniem eiro jeb 88,4%, norādīja CSP.
Svarīgākās izmaiņas importā 2022. gada martā, salīdzinot ar 2021. gada martu:
- minerālproduktu imports lielāks par 322,8 miljoniem eiro jeb 4,7 reizes;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 63,2 miljoniem eiro jeb 32,1%;
- parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 38,8 miljoniem eiro jeb 28,8%;
- plastmasas un to izstrādājumu imports lielāks par 32,8 miljoniem eiro jeb 36,6%;
- augu valsts produktu imports lielāks par 32,8 miljoniem eiro jeb 43,9%.
2022. gada martā, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, importa vērtība no Ukrainas samazinājās par 5,7 miljoniem eiro jeb 31,8%. To visvairāk ietekmēja parasto metālu un to izstrādājumu importa kritums par 2,3 miljoniem eiro.
Savukārt no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas imports palielinājās – attiecīgi par 29 miljoniem eiro jeb 20,9% un 15,3 miljoniem eiro jeb 53,7%.
Importa vērtības pieaugumu no Krievijas Federācijas visvairāk ietekmēja augu valsts produktu importa kāpums par 23,7 miljoniem eiro, bet no Baltkrievijas – koks un tā izstrādājumi; kokogle par 10,8 miljoniem eiro.
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu nodaļas importa kāpumu 2022. gada martā salīdzinājumā ar 2021. gada martu visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa pieaugums par 200,5 miljoniem eiro. Martā nevienai no svarīgākajām importa precēm vērtība nesamazinājās.
Martā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (21,8% no eksporta kopapjoma), Igaunija (13,1%), Vācija (7,5%) un Zviedrija (5,7%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (24,6% no importa kopapjoma), Polija (10,5%), Igaunija (10,2%) un Vācija (10%).
2022. gada martā salīdzinājumā ar 2021. gada martu Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 5,6 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā par 0,8 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 3,9 procentpunktiem, bet importā palielinājās par 1,3 procentpunktiem.
2022. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 115 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 44 valstīm.
