Latvijas preču eksporta vērtība četros mēnešos pieauga par 31%; importa – par 41,7%

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās šā gada četros mēnešos sasniedza 13,94 miljardus eiro – par 3,74 miljardiem eiro jeb 36,7% vairāk nekā 2021. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 6,25 miljardus eiro, kas ir par 1,48 miljardiem eiro jeb 31% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pirms gada, bet importa – 7,69 miljardus eiro, kas savukārt ir par 2,26 miljardiem eiro jeb 41,7% vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tostarp šā gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,78 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 36,9% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 30,2%, bet importa vērtība par 42,5%.

Aprīlī Latvija eksportēja preces 1,62 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 2,16 miljardiem eiro.

Salīdzinājumā ar 2021. gada aprīli ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,1% līdz 42,9%.

CSP atgādināja, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2022. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2021. gada aprīli eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 34,5% lielāka, bet importa – par 46,4%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 2,1%, bet importa – par 12,7%.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli:

  • koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports lielāks par 116,5 miljoniem eiro jeb 49,8%;
  • minerālproduktu eksports lielāks par 76,1 miljoniem eiro jeb 2,1 reizi;
  • ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 49,3 miljoniem eiro jeb 44,3%;
  • augu valsts produktu eksports lielāks par 45,5 miljoniem eiro jeb 2 reizes;
  • dzīvu dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu eksports lielāks par 28,5 miljoniem eiro jeb 60,5%.

CSP norādīja, ka 2022. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2022. gada martu eksporta vērtība uz Ukrainu pieauga par 7,1 miljonu eiro jeb 2,5 reizes. To visvairāk ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta pieaugums par 3,8 miljoniem eiro. Eksports uz Baltkrieviju palielinājās par 0,7 miljoniem eiro jeb 5,3%.

Savukārt eksporta vērtība uz Krievijas Federāciju samazinājās par 26,1 miljonu eiro jeb 29%. To lielākoties ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu un mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājums. 

Jauktu ķīmisku produktu eksporta kāpumu 2022. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2021. gada aprīli visvairāk ietekmēja biodīzeļa un tā maisījumu eksporta pieaugums par 30,6 miljoniem eiro, bet minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu nodaļas eksporta kāpumu ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī eksporta pieaugums par 34 miljoniem eiro.

Svarīgākās izmaiņas importā 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli:

  • minerālproduktu imports lielāks par 310,2 miljoniem eiro jeb 3,5 reizes;
  • satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 92,8 miljoniem eiro jeb 64,5%;
  • ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 47,4 miljoniem eiro jeb 28,3%;
  • augu valsts produktu imports lielāks par 36,5 miljoniem eiro jeb 60,4%;
  • pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 34,2 miljoniem eiro jeb 32,4%.

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, importa vērtība no Ukrainas palielinājās par 7,2 miljoniem eiro jeb 59%. To visvairāk ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa pieaugums par 3 miljoniem eiro jeb 62,7%.

Savukārt no Krievijas Federācijas imports palielinājās par 5,4 miljoniem eiro jeb 3,2%.

Importa vērtības pieaugumu no Krievijas Federācijas visvairāk ietekmēja minerālproduktu importa kāpums par 33,8 miljoniem eiro.

Imports no Baltkrievijas samazinājās par 5,2 miljoniem eiro jeb 12%.

Importa kāpumu preču grupā "gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas" 2022. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2021. gada aprīli ietekmēja lidmašīnu iegāde par 90,4 miljoniem eiro. Savukārt dzelzs un tērauda imports samazinājās, sarūkot plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importam par 35,8 miljoniem eiro jeb 64,8%.

Aprīlī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (20,1% no eksporta kopapjoma), Igaunija (13%), Vācija (8%) un Apvienotā Karaliste (7,5%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (25,7% no importa kopapjoma), Polija (9,8%), Vācija (9,1%) un Igaunija (8%).

2022. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2021. gada aprīli Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 4,6 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā samazinājās par 0,1 procentpunktu. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 4,9 procentpunktiem, bet importā par 2,2 procentpunktiem.

2022. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 105 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 53 valstīm.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt