Latvijas plāns «ES finanšu potei» iesniegts Eiropas Komisijā

Plāns paredz atbalstu sešās jomās. Atbilstoši Eiropas Parlamenta apstiprinātajam regulējumam:

• 37% no fonda līdzekļiem plānots ieguldīt klimata mērķu sasniegšanā,
• 20% – sabiedrības un uzņēmējdarbības digitālajā transformācijā,
• 20% – nevienlīdzības mazināšanai,
• 11% – ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformās,
• 10% – veselības nozares projektos,
• 2% – likuma varas stiprināšanai.

Nozīmīgi ieguldījumi plānoti energoefektivitātes jomā – daudzdzīvokļu ēku siltināšanā un energoefektivitātes palielināšanā visā Latvijā. Paredzēti arī ieguldījumi elektrības tīklos un infrastruktūrā, kas potenciāli ļaus samazināt patērētājiem elektroenerģijas cenu par 3%–5%. Tāpat paredzētas būtiskas investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanai, ar finanšu instrumentu palīdzību sniedzot iespēju uzņēmējiem veidot uzņēmējdarbības infrastruktūras energoefektivitātes projektus.

Būtisks atbalsts paredzēts Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju apmācībai visos līmeņos, sākot no bērniem un senioriem un beidzot ar pieaugušajiem. Vienlaicīgi plānotas investīcijas procesu digitalizācijai uzņēmumos, piemēram, vadības, grāmatvedības, iekšējo resursu pārvaldības sistēmu modernizēšanai. Paredzēts atbalsts finanšu instrumentu veidā komersantu digitalizācijai, sniedzot atbalstu iekšējo resursu pārvaldības un loģistikas rīku attīstīšanai un digitalizācijai.

FM klāstīja, ka nozīmīgas investīcijas plānotas valsts un reģionālas nozīmes autoceļu attīstībā. Savukārt, piemēram, ar industriālo zonu palīdzību paredzēts nodrošināt labi apmaksātu darbavietu izveidi reģionos. Tāpat reģionos plānots palielināt mājokļu pieejamību, attīstot īres dzīvokļu fondu. Plānots atbalsta palielinājums sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem, palielinot finansējumu deinstitucionalizācijas pasākumiem.

Slimnīcu līmeņošanas reformas laikā plānoti ieguldījumi ambulatoro un stacionāro pakalpojumu attīstībā vismaz 10 lielo slimnīcu un 40 sekundāro ambulatoru pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras stiprināšanā un vides pieejamībā.

Atbalsts tiks sniegts arī inovāciju un privāto investīciju izpētē un attīstības veicināšanā, papildus ieguldot klasteru programmā, kuras ietvaros tiktu radīti jauni, zinātniski ietilpīgi inovatīvi produkti, veicināta uzņēmēju, zinātnieku un augstskolu sadarbība. Līdzekļi tiks novirzīti arī augstskolu pārvaldības reformai un atbalstam zinātnei un pētniecībai, doktorantūras zinātniskā potenciāla atjaunošanai.

Ieguldījumi plānoti ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanai, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apmācībai, sākot no policistiem un beidzot ar Augstākās tiesas tiesnešiem, informēja FM.

Plāna realizācijai līdz 2026.gadam Latvija ir paredzējusi izmantot grantus 1,82 miljardus eiro apmērā. Pirmo maksājumu 13% jeb 236 miljonu eiro apmērā Latvija varēs saņemt pēc plāna apstiprināšanas. Šie līdzekļi Latvijai būs pieejami papildus Eiropas Savienības (ES) kohēzijas finansējumam.

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”) norādīja, ka mehānisma nosacījumi paredz, ka plānam jāietver ambiciozs reformu un investīciju piedāvājums.

Vismaz 37% no finansējuma jāizmanto virzībai uz klimata neitralitāti, savukārt 20% - digitāliem mērķiem. Attiecīgi Latvijas plānā ir iekļauti pasākumi virzībai uz zaļu un digitālu ekonomiku, kā arī paredzētas reformas augstākajā izglītībā, veselības aprūpes jomā, nevienlīdzības mazināšanai un tiesiskuma stiprināšanai.

“EK atbalsta Latvijas plānus uzlabot sniegumu EK rekomendāciju iekļautajās jomās veselības aprūpē, nodokļu, tiesiskuma un inovāciju jomās. Tāpat EK atzinīgi novērtē plānā iekļautās sociālās politikas un augstākās izglītības reformas, paredzot pasākumus un finansējumu sociālā drošības tīkla pilnveidošanai, kā arī augstskolu pārvaldības un kapacitātes stiprināšanai,” norādīja Dombrovskis.

“Svarīgi, lai īstenojot plānā paredzētās investīcijas un reformas, Latvija pilnvērtīgi izmantotu ES ekonomikas atjaunošanai paredzēto finansējumu, lai nostiprinātu ekonomiku un gudri investētu pieejamos līdzekļus, turpinot celt valsts labklājību,” uzsvēra Dombrovskis.

 Tagad EK vērtēs iesniegto plānu un plašākus komentārus par to sniegs tikai pēc izvērtēšanas, kas paredzēta turpmāko divu mēnešu laikā. Izvērtēšanas laikā EK turpinās ciešu sadarbību ar Latvijas atbildīgajām institūcijām, tāpat kā tas bija plāna izstrādes laikā. Šāda procedūra ir paredzēta visām ES dalībvalstīm. Kopumā EK līdz šim vakaram ir saņēmusi 9 nacionālos ekonomikas atjaunošanas un noturības plānus un tuvākajās nedēļās valstis turpinās iesniegt savus plānus.

KONTEKSTS:

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility), ir jauna,  EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.–2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam. Tā mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns ir sagatavots atbilstoši Nacionālā attīstības plāna mērķiem, ņemot vērā EK ieteikumus un ES Padomes rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei. Fonda līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē, un tie investējami līdz 2026. gadam.

Latvijas valdība precizēto plānu 1,82 miljardu eiro piesaistei no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma apstiprināja 27. aprīlī.