Eiro fokusā

Latvijas apstrādes rūpniecība pēc pandēmijas atguvusies straujāk nekā tika plānots

Eiro fokusā

Baltkrievijas ekonomika un tirdzniecības partneri

Latvijas valsts ārējais parāds. Kā to samazināt?

Latvijas parāds Covid-19 krīzē aug. Kad un kā to mazināt?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Latvijas valsts ārējais parāds līdz Covid-19 pandēmijai bija viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). Krīzes seku likvidēšana, maksājot dīkstāves pabalstus, atbalstot uzņēmējus un stimulējot ekonomiku, parādu palielinājusi par diviem miljardiem eiro. Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji aicina valdību sākt domāt par valsts parāda samazināšanu. 

Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka stāstīja, ka Latvijas valsts parāds joprojām ir viens no zemākajiem ES un līdz gada beigām varētu sasniegt 49% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

"No marta līdz jūlija beigām iekšējā un starptautiskajos finanšu tirgos esam aizņēmušies nedaudz virs diviem miljardiem eiro. Tajā skaitā starptautiskajos finanšu tirgos tika organizētas divas obligāciju emisijas – papildu emisija ar dzēšanas termiņu 2026. gadā 550 miljonu eiro apmērā un jauna trīs gadu obligāciju emisija viena miljarda eiro apmērā. Organizēta arī ļoti intensīva aizņemšanās iekšējā tirgū, organizējot divu, piecu, septiņu gadu obligāciju izsoles un piesaistot resursu apjomu 580 miljonus eiro. Protams, finanšu tirgi pavasarī bija svārstīgi un pieauga valsts kredītriska uzcenojumi.

Lai aizņemšanās izmaksas būtu iespējami zemākas, tika izvēlēti salīdzinoši īsi aizņemšanās termiņi, līdz ar to likmes bija tuvu nullei.

Valsts kase ir nodrošinājusi arī papildu aizņemšanās iespējas no starptautiskajām institūcijām 1 miljarda 200 miljonu eiro apmērā," klāstīja valsts kases pārstāve.

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde skaidroja – arī 2008. gada krīzē valsts parāds pieauga par diviem miljardiem eiro gadā.

"Parāda īpatsvars pret ekonomiku no 8% 2007. gadā pieauga līdz 48% 2010. gadā, tātad par 40 procentpunktiem. Un tas parāda, cik īsā laikā, cik strauji krīzes apstākļos parāda līmenis var pieaugt. Bet šobrīd situācija ir mazliet savādāka, jo mēs aizņemtos līdzekļus tērējam ekonomikas stimulēšanai. Ja tas ir vienreizējs pasākums, tad viss ir kārtībā, un tas bija nepieciešams," sprieda Latvijas Bankas pārstāve.

Tā kā Latvijas valsts parāda apjoms Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis jau 9% no IKP, Fiskālās disciplīnas padome priekšsēdētāja Inna Šteinbuka aicinājusi valdību ierobežot jaunus ekonomikas stimulēšanas pasākumus un sākt domāt par pakāpenisku valsts parāda samazināšanu. To ļauj arī ekonomiskā situācija, kas Latvijā pamazām uzlabojas.

"Nodokļu iekasēšana notiek labāk, nekā gaidīts. Mēs uzskatām, ka ir laiks, lai valdība sāktu domāt, ka atbalsts nevar būt bezgalīgs, ņemot vērā, ka no nākamā gada būs pieejami arī diezgan lieli līdzekļi no ES budžeta, un tie nepalielinās valsts parādu. Ņemot vērā šos apstākļus, mēs uzskatām, ka valdībai jāsāk domāt par atbalsta pasākumu pakāpenisku samazināšanu.

Es gribu uzsvērt vārdu "pakāpenisku", jo neko nevar darīt uzreiz, bet par to jāsāk domāt. Mums bija diezgan zems parāds, kas ļāvis izdevīgi aizņemties finanšu tirgos.

Turpmāk Latvijai atkal jādomā par tādu stabilu, ilgtspējīgu fiskālo pozīciju, lai varētu arī turpmāk baudīt labu imidžu finanšu tirgos un nepieciešamības gadījumā aizņemties," klāstīja Šteinbuka.

Latvijas Bankas ekonomiste Brusbārde aicināja ņemt vērā nevis to valstu pieredzi, kas aizņēmušās daudz vairāk nekā Latvija, bet Igaunijas piemēru.

"Finanšu krīzes laikā igauņiem nebija parādu kāpums tādēļ, ka viņiem bija izveidota finanšu rezerve, ko varēja izmantot budžeta deficīta segšanai, tādēļ nebija nepieciešams palielināt valsts parādu. Igaunija šajā stāstā ir pareizākais virziens, kur skatīties, nevis aizņemties papildus un audzēt budžeta deficītu. Jo tā ir nauda, kas būs jāatdod. Latvijas valsts parāda līmenim nevajadzētu pārsniegt 55% no IKP. Tas ļautu atgriezties līdz 40% līmenim tuvākajos 10 gados. Otrkārt, jo augstāks parāda līmenis, jo lielāki kredītprocenti jāmaksā, līdz ar to vairāk naudas jāatņem kādai citai nozarei," norādīja Brusbārde.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti