Atšķirībā no preču ārējās tirdzniecības pakalpojumu sektorā Latvijas eksporta - importa saldo ir pozitīvs, tas nozīmē, ka vairāk eksportējam, nekā importējam.
Tā 2017. gadā eksportējām pakalpojumus par 4,9 miljardiem eiro, bet importējām – par 2,6 miljardiem eiro, turklāt gadu laikā Latvijas pakalpojumu saldo (atšķirība starp eksportu un importu) ir palielinājies, pērn tie bija 2,2 miljardi eiro, bet, piemēram, 2012. gadā – 1,6 miljardi eiro, liecina Latvijas Bankas aprēķinātie dati.
Ko būtībā nozīmē eksports? Eksportējot vietējais uzņēmums sniedz pakalpojumus nerezidentiem un par to saņem no tiem samaksu. Latvijas Bankas statistiķis Aigars Kalniņš skaidro, ka tiek uzskaitītas tikai savstarpējās rezidentu un nerezidentu attiecības, un eksporta gadījumā mūsu uzņēmumi saņem naudu, importa gadījumā – otrādi, tas ir, nerezidentu uzņēmumi sniedz pakalpojumus Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, par ko maksā vietējie uzņēmumi.
Viss ir atkarīgs no tā, kurā virzienā «dodas» nauda, tieši tāpat kā preču eksportā un importā, principi ir tieši tie paši. «Mēs apsekojam konkrētus uzņēmumus, kas ir rezidenti, zinot, ka šie uzņēmumi sniedz pakalpojumus,» stāsta Kalniņš.
Veicina transports
Lai arī pakalpojumu eksports ir gandrīz divtik lielāks par importu, jāņem vērā, ka ir nozares un jomas, kas īpaši veicina ārējās tirdzniecības pozitīvo saldo. Transporta pakalpojumi veido apmēram pusi no visa Latvijas eksporta, un tieši autokravu pārvadājumi ir tie, kur starpība starp eksportu un importu ir vislielākā, tā eksports 2017. gadā veidoja 825 miljonus eiro, kamēr imports – vien 212 miljonus eiro.
Arī dzelzceļa kravu pārvadājumi sniedz pamatīgu artavu pozitīvajā bilancē, eksportā – 244 miljoni eiro, importā – 51 miljons eiro.
Nedaudz atšķirīga situācija ir gaisa transportā, kur lauvas tiesu dod nevis kravu, bet gan pasažieru pārvadājumi. Tas nepārsteidz, jo lidostā «Rīga» pērn pie 6,1 miljona apkalpotiem pasažieriem pārkrauti 25,5 tūkstoši tonnu kravu. Tie ir labākie rādītāji starp Baltijas lidostām, tomēr salīdzinājumam - Rīgas ostā vien pērn pārkrauti 33,7 tūkstoši tonnu kravu. Līdz ar to gaisa transporta pasažieru pārvadājumos eksports pērn sasniedzis gandrīz 400 miljonus eiro, bet imports – 137 miljonus eiro.
Tomēr jāņem vērā, ka šie visi ir aprēķini. Tā, aprēķinot eksportu un importu pasažieru pārvadājumos, Latvijas Banka saņem informāciju, piemēram, no nacionālās aviosabiedrības «airBaltic», cik lieli ir kompānijas ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem (kopā gan par rezidentiem, gan nerezidentiem), tālāk saņem informāciju no Rīgas lidostas par pārvadāto cilvēku skaitu sadalījumā pa rezidentiem un nerezidentiem un attiecīgi šo proporciju attiecina uz «airBaltic».
«Un tad pēc šīs proporcijas sadalām aviokompānijas pasažierus, līdz ar to pārvadātie nerezidenti atspoguļojas eksportā. Savukārt, rēķinot importu, izmantojam lidostas datus par to, cik ārvalstu aviokompānijas, piemēram, «Ryanair», «Wizz Air» u.c., ir pārvadājušas pasažierus, un attiecinām rezidentu proporciju, pierēķinot biļešu vidējās cenas,» skaidro Latvijas Bankas statistiķe Ilze Vītola.
Līdz ar to eksportā tiek ierēķināti ienākumi no pārvadātajiem pasažieriem-nerezidentiem, ko veikušas vietējās kompānijas, bet importā – izdevumi par pasažieriem-rezidentiem, kas ceļojuši ar ārvalstu kompānijām.
Attiecīgi jūras pasažieru pārvadājumos eksports ir apaļa nulle, kamēr imports – 29 miljoni eiro, jo Latvijā nav tik vērā ņemamu vietējo pasažieru kuģniecības kompāniju kā, piemēram, igauņu «Tallink».
Vairāk pie mums
Ievērojamu pozīciju veido braucieni, tomēr starpība starp eksportu un importu ir samērā neliela, pērn eksports bijis 782 miljoni eiro, imports – 639 miljoni eiro.
Braucienos tiek ietverti privātpersonu braucieni, ceļojumi atkarībā no tā, vai tie ir privātie vai darījumu. Jāatzīmē, ka lielāko daļu veido tieši privātie braucieni, būtībā tūrisms; salīdzinājumam: eksportā personiskie braucieni veidoja 647 miljonus eiro, kamēr darījumu – 135 miljonus eiro, līdzīga proporcija ir novērojama arī importā.
Vītola skaidro, ka Latvijas iedzīvotāji-rezidenti, kas brauc uz ārzemēm, tiek ierēķināti importā, jo naudu mēs izdodam ārvalstīs, savukārt ārzemnieki, kas brauc uz Latviju, eksportā, jo naudu tērē šeit, pie mums. Te atkal ir runa par naudas plūsmu, kad nauda ienāk un kad iziet no Latvijas.
Vislielākās pārmaiņas šobrīd, protams, skar finanšu sektoru, tā eksporta apjoms ir nogāzies no 445 miljoniem eiro 2016. gadā līdz 370 miljoniem eiro pērn, un var samērā droši prognozēt, ka tendence turpināsies arī šogad, it īpaši ņemot vērā gan «ABLV Bank» pašlikvidāciju, gan valsts noteiktos ierobežojumus nerezidentu biznesam, prasot samazināt tā apjomus.
Tai pašā laikā, sarūkot eksporta apjomiem, finanšu sektora imports ir pavisam nedaudz palielinājies no 163 miljoniem eiro 2016. gadā līdz 195 miljoniem eiro pērn.
Līdz ar to nozares īpatsvars pakalpojumu eksportā pērn ir sarucis līdz 8% (2016. gadā tie bija 10%).
Tāpat pozitīvu devumu ārējās tirdzniecības bilancē sniedz telesakaru un IKT pakalpojumi, kopumā to eksports pagājušajā gadā sasniedza 620 miljonus eiro, tas ir 16% pieaugums, kamēr nozares imports saglabājās iepriekšējā apjomā – ap 280 miljoniem eiro.
Vērts atzīmēt arī būvniecību, kura kļūst arvien redzamāka ārējā tirdzniecībā, kāpinot gan eksporta, gan importa apjomus.
Ņemot vērā, ka Latvija ir samērā neliela un atvērta ekonomika, lielāko importētāju sarakstā var redzēt daudzus topa eksportētājus. Lai kaut ko saražotu – vai tā būtu prece vai pakalpojums –, vietējiem uzņēmumiem nākas iepirkties ārzemēs, jo Latvijā bieži vien nav iespējams saražot vajadzīgā daudzumā un kvalitātē attiecīgos produktus, izejvielas.
Tā importētāju sarakstā ir redzami tādi eksporta flagmaņi kā lielākās Latvijas aviokompānijas – «Air Baltic Corporation», «PrimeraAir Nordic», «Smartlynx lines», pazīstamākie ražotāji – «Olainfarm», «Grindeks», «Latvijas finieris» u.c. Tai pašā laikā ir arī tipiski importētāji, kā «Samsung Electronics Baltics», «Maxima Latvija», «Stockmann» u.c. Tomēr pozitīvi, ka lielāko pakalpojumu eksportētāju apjomi būtiski apsteidz topa importētājus; tā, piemēram, 10 lielāko eksportētāju eksporta apjoms pērn bija 1,1 miljards eiro, bet importētāju importa apjoms – 420 miljoni eiro.
Speak Visually. Create an infographic with Visme
