Latvijas ostās kravu apjoms šogad audzis par 16%, bet bažas par nākotni rada nenoteiktība pasaules ekonomikā

Šī gada deviņos mēnešos Latvijas ostu apgrozījums palielinājies par 16%. Krievijas karš Ukrainā ostu darbu ietekmē divējādi – kravu skaits no Krievijas un Baltkrievijas samazinās, arī sankciju dēļ, bet rodas arī jauni tirgi, piemēram, Kazahstāna un Uzbekistāna. Ostās palielinās konteinerkravu skaits, Rīgas ostā ienākušas ogļu kravas, Liepājā – jēlcukurs un soja, turpinās regulāra prāmju satiksme uz Vāciju. Nākotni ostu pārstāvji vērtē piesardzīgi, jo pasaules ekonomikā saglabājas nenoteiktība. 

Latvijas ostās kravu apjoms šogad audzis par 16%, bet bažas par nākotni rada nenoteiktība pasaules ekonomikā
00:00 / 05:06
Lejuplādēt

Latvijas ostās samazinās tradicionālo kravu segments – naftas produkti un ogles, lauksaimniecības produkcija un koksnes materiāli, kas galvenokārt nāca no Krievijas un Baltkrievijas. Šo kravu skaits samazinās arī sankciju dēļ, bet Satiksmes ministrijas eksperts Andris Maldups norādīja, ka gan Rīgas, gan Liepājas, gan Ventspils ostās šogad apgrozījums audzis.

"Tas lielākais kravu pieaugums, protams, ir akmeņogļu segmentā šobrīd, jo pagājušais gads akmeņoglēm bija tāds, varētu teikt, pavisam tukšais gads. Tai pašā laikā attiecībā uz ģenerālkravām, uz labības produkciju, uz daudzām citām precēm ir faktiski rekords sasniegts jau šobrīd pa deviņiem mēnešiem – 360 000 konteineru pārkrauti. Tāpat pastāvīgi turpina pieaugt "ro-ro" [kravas ar ritošo sastāvu] kravas prāmju satiksmē. Ja par ostām, tad statistikā mēs redzam šobrīd straujāko pieaugumu Ventspilī – +26%, tomēr jāsaka, ka Ventspilī pēdējo gadu laikā ir bijuši ļoti būtiski kritumi, mazākais pieaugums procentuāli Liepājā – +11%, tomēr Liepāja visu laiku ir strādājusi ar zināmu pieaugumu, un Rīgā tāpat ir bijis ļoti nelabvēlīgs pagājušais gads akmeņogļu dēļ , bet šogad atkal atkopjamies – +13% pieaugums. 

Paralēli šiem kravu apjomiem ostas arī aktīvi strādā pie industrializācijas attīstības, jaunu uzņēmumu piesaistes, kas ir ne tikai kravu pārkraušana, bet dažādi pievienotās vērtības pakalpojumi un ražošana," atzīmēja Maldups.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš stāstīja, ka Krievijas kara Ukrainā dēļ mainās situācija pasaules tirgū un loģistikas ķēdes, tāpēc arī Rīgas ostā šogad daudz vairāk ienāca gankonteinerkravas, gan akmeņogļu kravas.

"Ņemto vērā, ka ogles vairāk nav iespējams piegādāt no Krievijas, ir stājies spēkā embargo, tad, pieņemsim, Polija iepērk ogles no citām piegādātājvalstīm. Lielos kuģus nespēj apstrādāt tādā apjomā, kā nepieciešams savās ostās, līdz ar to Rīga uzņem daļu poļu ogļu, tālāk tas tiek pārkrauts mazākos kuģos un nogādāts uz Poliju. Graudu sezona ir sākusies, un es domāju, tā arī Rīgas ostā būs laba. Kokmateriāliem neliels kritums pēdējos mēnešos novērots, bet pircēji mazāk pērk un mazāk būvē, attiecīgi ir mazāks patēriņš. 

Nebijušas kravas ostā ir jēlcukurs, kas tālāk tranzītā iet uz Uzbekistānu. Protams, strādājam arī ar potenciālajiem investoriem saistībā ar dažnedažādiem vēja parka attīstības projektiem, 

tā kā aktīvi darbojamies arī šajā segmentā," pastāstīja Zeltiņš.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis atzina, ka gads nav bijis viegls, bet jau oktobrī izdevies palielināt esošo apgrozījumu līdz 6 miljoniem tonnu kravu. Regulāri, sešas reizes nedēļā, kursē prāmis no Liepājas uz Vāciju, Trāvemindi, bet puse no visām kravām ir vietējās kravas.

Hmieļevskis skaidroja: "Piemēram, cements, kas tiek eksportēts no Brocēniem caur Liepājas ostas termināli, un tieši tāpat arī liela daļa izejvielu, kas cementa ražošanai nepieciešamas, tās  savukārt nāk importā caur mūsu ostu, tāpat arī koksne, šķelda, minerālmēsli. Bet tas, kas varbūt šogad ir būtiskākais, ka martā, aprīlī, radikāli bija jāmaina mūsu Latvijas un Baltijas ražotājiem savas piegāžu ķēdes, piemēram, metāls vai armatūra būvniecībā, kura iepriekš tika iepirkta no austrumu valstīm, no Krievijas, šobrīd šie materiāli jau nāk no Rietumeiropas valstīm, arī no attālākiem reģioniem. Un otrs – šogad jau ir izkrauti četri cukura kuģi, kuri nākuši no Dienvidamerikas un tālāk ar vilcienu tie nonāk Kazahstānā, Uzbekistānā. Tātad jauna kravu grupa, kas Liepājas ostas apgrozījumā šogad sastāda gandrīz 3% un iepriekš faktiski nebija, tāpat arī soja."

Ar vēlmi saglabāt esošo kravu apgrozījumu ostās tomēr piesardzīgi nākotni vērtējis gan Hmieļevskis no Liepājas SEZ, gan Zeltiņš no Rīgas brīvostas: "Mēs, protams, savu nākamo gadu plānojam zināmā mērā piesardzīgi, tāpēc ka īsti neviens nevar pateikt, kas būs pēc nedēļas vai mēneša. Protams, arī energoresursu un enerģijas cenas un diezgan lielā nenoteiktība nevieš ilgtermiņā optimismu.

Mēs uz nākotni skatāmies arī pietiekoši piesardzīgi, jo ir ļoti daudz notikumu, kas varētu būt arī neatkarīgi no mums, un dažādi lēmumi, kurus nav mūsu varā iespaidot.

Tāpēc mēs turpinām strādāt un, protams, skatāmies piesardzīgi uz dažādām norisēm, kas pasaulē notiek."

Savukārt Satiksmes ministrija turpina sarunas par sadarbību tranzīta jomā ar Centrālāzijas valstīm Kazahstānu un Uzbekistānu, arī Ķīnu, Skandināvijas un Rietumeiropas valstīm. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti