Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, jeb OECD ir vairākus gadu desmitus sena starpvalstu organizācija. Pēc Otrā pasaules kara Eiropas valstu vadītāji vienojās, ka labāk ir nevis meklēt vainīgos, bet sadarboties un kļūt ekonomiski neatkarīgākiem. Šobrīd organizācijā ir 34 dalībvalstis, tostarp 21 ES dalībvalsts. Viens no organizācijas pamatprincipiem ir risināt globālus ekonomiskus jautājumus valdību dialoga un sadarbības ceļā, un organizācijas dalībvalstis diskutē par ikvienu jautājumu – ekonomiku, zinātni, izglītību, izņemot aizsardzību.
Potenciāli vājais punkts – valstij piederoši uzņēmumi
Cik veiksmīgs vai ne tik veiksmīgs ir Latvijas pievienošanās process?
Mēs esam pašā procesa sākumā. Tas būtībā sākās pirms trim mēnešiem, kad tika parakstīts sarunu sākšanas memorands. Komitejas tagad sāk savu Latvijas izvērtējumu, un kopumā, kā jūs jau zināt, OECD ir 21 komiteja, kas veiks šo darbu. Līdz ar to pagaidām ir mazliet pāragri novērtēt sekmes, taču, jāsaka, ka mēs tiešām nesagaidām nekādas būtiskas grūtības. Latvija ir ļoti labi organizēta, ļoti motivēta un apņēmības pilna. Ļoti palīdz tas, ka Latvija jau ir ES dalībvalsts, īpaši svarīgi tas ir tādā jomā, kā vide. Tātad, kā jau sacīju, iestāšanās procesā mēs nesagaidām būtiskas problēmas.
Taču, vai jūs jau zināt, kuri varētu būt valsts vājie punkti?
Mums ir dažas idejas, tādēļ, ka mēs ne pārāk sen jau esam pieredzējuši paplašināšanās procesu, kad organizācijā iestājās tāda Latvijai tuva valsts kā Igaunija. Līdz ar to mēs varam salīdzināt.
Viena no problēmām, iespējams, būs valstij piederoši uzņēmumi. Es teiktu, ka šis ir klasisks bijušo sociālisma tipa ekonomiku jautājums, kurās joprojām ir spēcīgs valstij piederošo uzņēmumu sektors. OECD nav nekas iebilstams pret valsts vadītiem uzņēmumiem, taču šāds uzņēmums vispirms ir uzskatāms tikai un vienīgi par uzņēmumu, un tādēļ Latvijā noteikti būs jautājumi par to vadību, par faktu, ka valdēs ir ministri.
Otra joma ir ekonomikas balanss un finanšu sektors. Jums bija ļoti spēcīgs finanšu sektors un jums bija pamatīga krīze, un tagad ir svarīgi saprast tā ietekmi jūsu ekonomikā un ilgtspēju. Šie būtu divi jautājumi, kurus es redzētu tagad, bet, kā jau sacīju, OECD ir 21 komiteja, un galu galā lēmumu pieņems visas 34 dalībvalstis, kurām katrai var būt citas prioritātes un dienas kārtība.
Cīņas ar korupciju novērtējums vēl sekos
Kā ir ar korupciju, tas ir arī ir viens no OECD interesējošiem un būtiskiem kritērijiem?
Jā, absolūti. Korupcija ir viena no nedaudzajām jomām, kurā mūsu rīcībā ir juridiski saistošs instruments - Konvencija, kas vēršas pret šo noziegumu. Latvija nesen ir pievienojusies šai Konvencijai, kas nozīmē, ka Latvija turpmāk saņems novērtējumu, kas paredz divas fāzes – pirmkārt, likuma novērtējumu, kāds tas ir uz papīra, un otrkārt, cik efektīvs šis likums ir dzīvē. Pirmās diskusijas un novērtējums būs jūnijā, un tas viss būs publiski pieejams.
Jāteic, ka man nav iemesla apšaubīt Latvijas varas iestāžu apņemšanos cīnīties ar korupciju. Mēs par šo tematu sazinājāmies ar Latvijas iestādēm vēl pirms Latvija bija iesniegusi oficiālu pieteikumu pievienoties OECD, līdz ar to ir liela un būtiska abpusēja sapratne un zināšanas. Protams, problēmas ir iespējamas gluži kā citās valstīs, taču, kā jau sacīju, mums būs vairāk informācijas un izpratnes pēc tikšanās jūnijā.
Kopš mēs esam ES dalībvalsts, mēs jau esam zināmā kvalitātes līmenī. Cilvēki vaicā, kāda ir atšķirība starp tiem kritērijiem, ko ņem vērā ES un OECD, uzņemot jaunu dalībvalsti?
Kā jau sacīju, fakts, ka esat ES dalībvalsts, noteikti palīdz, un es absolūti piekrītu tiem, kas uzskata, ka Latvija jau atbilst zināmiem standartiem. Taču katrai organizācijai ir savs darbības veids.
ES jūs lielākoties diskutējat ar Eiropas Komisiju (EK), bet OECD – ar tās biedriem, visām dalībvalstīm. Tā jau ir viena atšķirība pašā procesā. Latvijai vajadzēs pārliecināt 21 komiteju, kas veiks šīs pārbaudes, ka esat spējīgi un gribat pievienoties OECD. Otrs – kā mēs raugāmies uz lietām. OECD balstās uz saviem juridiskajiem instrumentiem. Piemēram, vides jomā ir ļoti daudz līdzību ar ES, taču citās jomās, piemēram, cīņā ar korupciju, mums, iespējams, pieder stingrāks vārds, jo mums ir ļoti skaidri starptautiskās vienošanās rezultātā panākti juridiskie instrumenti, kā pret to cīnīties, kamēr ES šī lieta vairāk vai mazāk ir atstāta nacionālo valstu rokās.
Es teiktu, ka būt ES valstij ir būtisks pluss, taču tas nav par iemeslu, lai atceltu OECD novērtēšanas procesu.
2016.gads kā iestāšanās laiks ir reāls
Mēs ceram iestāties 2016. gadā. Vai, jūsuprāt, tas ir reāli?
Es domāju, ka ir reāli. Protams, tas viss ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem, piemēram, jums drīzumā būs vēlēšanas, lai gan es domāju un ceru, ka lai arī kāds būtu rezultāts, tas nemainīs Latvijas vēlmi pievienoties OECD. Nākamā gada sākumā jums būs arī prezidentūra ES, un arī tam var būt kāda ietekme.
Taču, manuprāt, 2016. gads tomēr ir reāls mērķis, Latvijas varas iestādes strādā smagi, īpaši tagad, jo zina, ka nākamā gada pirmais semestris varētu būt krietni grūtāks, lai tik daudz laika investētu OECD, ņemot vērā, ka jums būs prezidentūra ES. Bet pat tad, ja Latvija nepievienosies 2016. gadā, lai gan es neredzu iemesla, kādēļ, lai tā notiktu, nekas ļauns no tā necelsies. Mēs vienmēr atsakāmies no mērķu nospraušanas, jo kā saka organizācijas ģenerālsekretārs – tas ir pārāk svarīgi, lai būtu steidzami. Ja iestāšanās process ilgst divus vai trīs gads, tas ir absolūti normāli.
Ja tas nebūs 2016. gads, tad tas būs 2017. Jebkurā gadījumā, jūs to paveiksiet.
OECD vērtē nevis bagātību, bet labo prakšu ieviešanu
Ko vienai valstij nozīmē būt OECD, jo tas, es teiktu, ir diezgan slēgts klubs?
Jā, būtu taisnīgi sacīt, ka tā ir priekšrocība būt nelielā kopienā, kas ilgu laiku tika raksturota kā bagāto valstu klubs. Tomēr, es neuzskatu, ka šāds apzīmējums ir taisnīgs. Tagad tā vairs nav, jo mūsu dalībnieces ir tādas valstis kā Meksika, Turcija, kas ir uzlecošas ekonomikas, taču mēs tās nesauktu par bagātākajām valstīm.
Man vairāk patīk Čīles prezidentes Mišeles Bašlē definīcija, kura brīdī, kad Čīle pievienojās OECD sacīja: „Šis nav bagātāko valstu, bet gan labāko prakšu klubs.” Manuprāt, šī tiešām ir viena no OECD priekšrocībām – jūs būsiet organizācijā, kas strādā ar pasaules svarīgākajām problēmām un šā gadsimta lielākajiem izaicinājumiem.
Jūs būsiet organizācijā, kas ar klimata izmaiņu jautājumiem sāka strādāt 20 gadus vēl pirms kāds par to sāka runāt. Jūs būsiet organizācijā, kas noteica vadlīnijas multinacionāliem uzņēmumiem, vēl pirms to izdarīja ANO. Jūs strādāsiet organizācijā, kurā ir ļoti interesanta trīspusēja struktūra, jo mums ir pamatīgs, nemitīgs dialogs ar biznesa vidi un arodbiedrībām, lai rastu kopīgus risinājumus.
Latvija ir piedzīvojusi ļoti grūtus laikus, arī pavisam nesenā pagātnē, taču tai ir arī ļoti interesanta skola un pieredze kurā dalīties ar organizāciju. Viena no OECD ļoti labajām lietam ir, ka šeit nevērtē valsts izmēru, bet to labo pieredzi un praksi, ko valsts var dot organizācijai un organizācija valstij.
Kas ir tie paši būtiskākie jautājumi, ar kuriem OECD strādā patlaban, kas organizāciju nodarbina visvairāk?
Ir ļoti daudz lietu. Es izcelšu trīs prioritātes.
Pirmā, patiešām gūt mācību no krīzes, kas to veicināja, un, ko darīt, lai krīze vairs neatkārtotos.
To mēs saucam par NAEC – jaunas pieejas ekonomiskajiem izaicinājumiem. Pasaule, sabiedrība, ekonomika mainās strauji un tam ir jāspēj pielāgoties. Otra prioritāte ir strauji augošā nevienlīdzība. Ja salīdzinām sabiedrību septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, tad satriecošākais ir tas, ka redzam – virkne valstu ir kļuvušas bagātākas, taču šī jaunā bagātība nav vienlīdzīga.
Bagātākie ir kļuvuši vēl bagātāki, bet nabagie nabadzīgāki.
Šī nevienlīdzības plaisa daudzās valstīs ir palielinājusies. Pirms kāda laika mēs publicējām ziņojumu ar nosaukumu „Mēs joprojām esam sadalīti”, kas patiešām bija kā trauksmes signāls.
Trešā lieta, kas arī ir ļoti svarīga, ir starptautiskā nodokļu arhitektūra, kas ir ļoti cieši saistīta ar manis iepriekš pieminētajām divām problēmām. Ir virkne anomāliju, no kurām jātiek vaļā.
Mēs šobrīd strādājam ar banku noslēpumainību tā sauktajā nodokļu paradīzē. Mēs tuvojamies noteikumiem par automātisko datu apmaiņu. Un vēl viena lieta, kas patiešām ir izšķiroša, ir atjaunot nodokļu sloga līdzsvaru starp korporācijām un vienkāršajiem pilsoņiem. Iepriekšējos gados korporācijas patiešām izmantoja savā labā trūkumus nacionālajā likumdošanā.
Konvencijas, kas bija radītas, lai izvairītos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem, kļuva par instrumentiem, lai izvairītos no jebkādas nodokļu maksāšanas. OECD tagad ar to strādā, un tas ir ļoti svarīgi, jo galu galā valsts politika darbojas ne tikai tad, kad tā tiešām ir laba, bet, kad sabiedrība tai uzticas. Krīze patiešām vājināja sabiedrības uzticību institūcijām, iespējams, arī OECD, un pārvaldībai un valdībai kā tādai, un tas arī ir viens no jautājumiem, kas OECD valstīm kopā ir jārisina.
