Latvijas mazākās aviokompānijas kļūst arvien pamanāmākas

Kamēr Īrijas aviokompānija «Ryanair» ir pārdomās, kurā no Baltijas valstīm atvērt savu nākamo bāzi, ir vērts paskatīties, kādu devumu sniedz aviācijas bizness Latvijas ekonomikai. Kopš 2016. gada sākumā tika izveidota Latvijas Aviācijas asociācija, lai mazinātu viensētas domāšanu un arī stimulētu visas nozares attīstību, ir aplēsts, ka kopējais aviācijas pienesums Latvijas ekonomikai 2016. gadā bijis 644 miljoni eiro jeb 2,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), no kuriem tiešā ietekme veidoja 141 miljonu eiro.

Jā, protams, “airBaltic” ir vadošā nacionālā aviosabiedrība visā Baltijā, nozīmīgu lomu spēlē Rīgas lidosta, kurā pēdējos gados ir veiktas un arī turpmāk plānotas ievērojamas investīcijas, tomēr būtiskus ieguldījumus attīstībā veic arī pārējās Baltijas valstu lidostas.

Lai arī aviosabiedrību bāzu izvietošana lidostām sola vairāk darba, līdz ar to lielākus ienākumus un galu galā nodokļus valstij, svarīgs ir ne tikai kompānijas darbības rādiuss, bet arī reģistrācijas vieta. Bez «Air Baltic Corporation» un tās meitas sabiedrībām Latvijā ir reģistrētas vēl trīs aviokompānijas – «SmartLynx Airlines», «PrimeraAir Nordic» un «RAF-Avia».

ĪSUMĀ: 

  • «SmartLynx Airlines» lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus vēlas piedāvāt arī ārpus Eiropas
  • Islandes «PrimeraAir Nordic» galveno biroju pārceļ uz Rīgu
  • «RAF-Avia» pēc tiesiskās aizsardzības procesa turpina darbu
  • Nākamais attīstības solis būtu tālsatiksme

Augošs bizness

«SmartLynx Airlines» ir dibināta 1992. gadā ar nosaukumu «Latcharter Airlines», gadu gaitā arī mainījusi īpašniekus. Aviosabiedrība Latvijas tirgū nodrošina čarterlidojumus, tai ir arī meitas uzņēmums «SmartLynx Estonia», kas darbojas čarterreisu segmentā Igaunijā. Taču lielāko daļu aviosabiedrības portfelī ieņem ACMI (Aicraft-Crew-Maintenance-Insurance) jeb lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumi (lidmašīnas tiek iznomātas ar visu apkalpi, tehnisko apkopi un apdrošināšanu), ko uzņēmums sniedz ārvalstu kompānijām – pasaulē labi pazīstamām aviosabiedrībām, piemēram, «easyJet», «Thomas Cook», «Monarch», «Norwegian» u.c. Aviokompānija ir septītā lielākā pēc tirgus daļas Rīgas lidostā, kamēr līderi ir «airBaltic» ar vairāk nekā 50% tirgus daļas un «Ryanair».

 

Rīgas lidostā «SmartLynx Airlines» ir pārvadājusi gandrīz 150 000 pasažieru 2017. gadā, to kopējais skaits gan ir daudz lielāks – 2,5 miljoni, salīdzinājumam: 2015. gadā tie bija 1,6 miljoni. Tāpat ir audzis uzņēmuma apgrozījums: pērn neauditētais konsolidētais apgrozījums sasniedza 131,4 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2016. gadā. Kamēr nav pieejami 2017. gada pārskati, jāatzīmē, ka «SmartLynx Airlines» 2016. gadā samaksāja nodokļos 1,9 miljonus eiro, liecina «crediweb.lv» dati. Labos finanšu rezultātus kompānijā skaidro ar efektīvu vadības stratēģiju ieviešanu, flotes atjaunošanu ar jaunākām, rentablākām lidmašīnām, aktīvāku pārdošanas darbu un mērķtiecīgu darbības teritorijas palielināšanu. Turklāt arvien pieaug pieprasījums pēc aviopārvadājumiem, kas liecina, ka tirgus ir patiesi atguvies pēc ekonomikas recesijas.

«SmartLynx Airlines» stratēģiskais mērķis ir kļūt par pirmo izvēli vidējā cenu līmeņa ACMI un čarterpakalpojumu segmentā Eiropā.

Tāpat tiek plānots ieiet tirgos, kur nav tādu sezonālo svārstību kā Eiropā, kur tirgus visaktīvākais ir no maija līdz oktobrim.

Tas nozīmē nopietni attīstīt darbību ārpus Eiropas, konkrēti Āzijā, kur saredzams vislielākais ekonomiskās izaugsmes un pārvadājamo pasažieru potenciāls.

Kompānijā nopietni domā par lidojumiem uz Kambodžu, Indiju, Filipīnām un Malaiziju, kā arī plāno piedāvāt lidojumus no Kanādas uz Latīņameriku un Karību salām.

Turpina no Latvijas

«PrimeraAir Nordic» Latvijā ir reģistrēta salīdzinoši nesen – 2014. gadā, tās mātes kompānija atrodas Islandē, kur līdz 2014. gadam atradās arī galvenais birojs, līdz tika pārcelts uz Rīgu. 99% aviokompānijas darbības notiek Skandināvijā, ASV, Kanādā, Anglijā, Francijā un Dienvideiropā, savukārt no Rīgas vasaras periodā tiek lidots uz Malagu.

«PrimeraAir Nordic» komercdirektore Anastasija Višņakova teic, ka iepriekšējais gads uzņēmumam bijis veiksmīgākais līdz šim, kopumā tika pārvadāts vairāk nekā viens miljons pasažieru, kopējie ieņēmumi palielinājušies par 14%, 2016. gadā tā apgrozījums bija 89,4 miljoni eiro, peļņa – 3 miljoni eiro un nodokļos samaksāts viens miljons eiro.

Līdzīgi kā «SmartLynx» arī  Višņakova piekrīt, ka, lai turpinātos izaugsme, ir nepieciešams meklēt iespējas ārpus Latvijas, vienlaikus ir virzieni, kuros noteikti var attīstīties, piemēram, tehnoloģisko risinājumu un servisu radīšana, kas paredzēti ceļotājiem, jo finanšu, personālvadības, audio, apdrukas un citās nozarēs jau ir radīti veiksmīgi risinājumi, pēc kuriem ir pieprasījums ārpus Latvijas.

Caur ērkšķiem

Par «RAF-Avia» ir dzirdēts vismazāk, jo uzņēmums līdz šim lielākoties darbojās aviokravu pārvadājumu nišā, bet 2015. gadā pievērsās arī pasažieru pārvadājumiem. Aviokompānijas nosaukums joprojām atspoguļo tās «dzimšanas vietu» – Rīgas Autobusu fabriku, tomēr, līdzīgi kā mūsu aviācijas flagmanim «airBaltic», arī «RAF-Avia» ir nācies pārdzīvot grūtus laikus.

Tā 2012. gada sākumā uzņēmumam tika ierosināts tiesiskās aizsardzības process, ko gan izdevās veiksmīgi finalizēt 2015. gada beigās, izpildot visu pasākumu plānu. Neskatoties uz to, ka 2016. gadu aviosabiedrība noslēdza ar zaudējumiem un mazāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, tās devums nodokļu izteiksmē saglabājās gandrīz nemainīgs – apmēram 850 tūkstoši eiro.

 

Nedrīkst apstāties

Latvija šobrīd ir aviācijas līderis Baltijas valstīs, un ir jāturpina attīstīties, jo konkurenti neguļ. «Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijai pēc neatkarības atgūšanas ir izdevies veiksmīgāk attīstīt aviācijas nozari, un līdz ar to ir izveidojies tā dēvētais «talent pool»,» uzskata Višņakova.

Šobrīd  Latvijas aviācijai ir ļoti labi rādītāji – pasažieru skaits aug, kravu apjoms un nodarbinātība nozarē arī, bet ir jāmeklē veidi, kā paplašināt mūsu tirgus robežas.

Latvijas Aviācijas asociācijas vadītāja un starptautiskās lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētājas padomnieka Artūra Kokara ieskatā viss esošais ir jāpapildina ar tālsatiksmi. Tas ir nākamais solis, kas var sniegt lielāku un tālāku izrāvienu, lai Latvija saglabātu savu dominējošo lomu. Tālie tirgi ir Āzija, Centrālā Āzija, ASV, Kanāda u.tml.

Cerības izteiksmē tas būtu  tuvāko piecu gadu periods, bet pie tā ir jāstrādā un arī veiksmīgi jāsakrīt citiem apstākļiem. Tāpat noteikti ir jāturpina investēt aviokompāniju un lidostas, aeronavigācijas attīstībā. Nesen Oksfordas universitātes pārstāvji, kas ir veikuši aprēķinus, norādīja, ka, salīdzinot ar Eiropu, esam veikuši pārāk maz investīciju attīstībā, izņemot pēdējos gadus.

Jā, šobrīd ir lieli investīciju projekti, bet vajadzētu investēt regulāri, ne tikai kampaņveidīgi. Te nav runa tikai par dzelžiem, infrastruktūru, bet arī biznesu kā tādu, ir jāinvestē vairāk.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti