Cīņā ar Covid-19 vakcīnu pieejamība daudzās Eiropas valstīs izrādījusies nepietiekama. Tāpēc top plāns, lai nākotnes pandēmijām Eiropa būtu vairāk gatava, tā vizītē Rīgā atzina Eiropas Komisijas iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons.
Viņš saskata labas sadarbības iespējas ar Latvijas farmācijas uzņēmumiem. „Mūsu mērķis un mana cerība ir, ka Latvija būs daļa no šīs sistēmas, pateicoties jūsu farmācijas nozares senajam mantojumam, pieredzējušajiem jomas darbiniekiem, talantīgiem pētniekiem un, protams, uzņēmējdarbības garam. To visu mēs šorīt apspriedām.
Un tuvākā mēneša laikā rīkosim plašāku pasākumu, kurā Latvijas farmācijas uzņēmumu pārstāvji varēs tikties ar lielo farmācijas kompāniju delegātiem.
Esmu ļoti optimistisks par Latvijas iespējām iesaistīties mūsu kopējā plānā pret šo pandēmiju un, protams, nākotnes pandēmijām,” sacīja Bretons.
Latvijā vakcīnu pret Covid-19 pildīšanu varētu sākt sešu mēnešu laikā, taču ilgtermiņa plāni paredz izvērst ražošanu. Lai tas notiktu, būs vajadzīga gan Eiropas Komisijas, gan valdības, gan uzņēmēju iniciatīva. Tā pēc sarunas ar Eiropas Savienības komisāru un farmācijas uzņēmumu vadību pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs („Par cilvēcīgu Latviju”).
„Man iekšējs lepnums, ka ambīcijas aug. Iepriekš bija runa, ka Latvijā varētu ražot 50 miljonus vakcīnu gadā, bet šodien jau uzņēmēji runā par 200 miljoniem vakcīnu gadā. Uzņēmēji arī pauda, ka ambīcijas ir ne tikai fasēt kādu jau esošu vakcīnu, bet iet soli uz priekšu, lai varētu šeit ražot lielu apjomu vakcīnu. Protams, sākotnēji tā varētu būt kāda no esošajām vakcīnām, izmantojot esošu patentu,” sacīja Vitenbergs.
Sarunā piedalījās lielākie Latvijas farmācijas uzņēmumi „Olainfarm”, „Grindex” un „Pharmidea”. Šie uzņēmumi lēmuši apvienot spēkus, lai kopīgi iesaistītos Eiropas plānā nodrošināt pietiekamus vakcīnu apjomus.
Tuvākajos gados gan būs jāpaļaujas uz esošajiem vakcīnu ražotājiem, atzina Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis.
„Rūpnīca varētu būt gatava 2023. vai 2024. gadā.
Nu, ļoti nopietns finansējums ir vajadzīgs – 100 līdz 150 miljoni eiro. Ir jāapmāca cilvēki, jādabū uz šejieni vajadzīgās licences, jo zinātniskie un klīniskie pētījumi šādu vakcīnu izstrādei prasa miljardus. Tās kompānijas, kuras vakcīnas ir piereģistrējušas, sāka šo darbu pirms pieciem līdz septiņiem gadiem,” norādīja Skrīvelis.
“Mēs paudām ambiciozu iniciatīvu, ka ir pienācis laiks Latvijā būvēt biotehnololoģisko pilna cikla rūpnīcu, lai būtu spējīgi gan saražot aktīvo vielu, gan sterili sapildīt gan lielāku daudzumu – mēs runājam par līdz 200 miljoniem dozu gadā, kas būtu visai Ziemeļeiropai, kā arī daļai Centrāleiropas,” sacīja Vitālijs Skrīvelis.
Starptautiskās sadarbības nozīmi uzsvēra arī uzņēmuma „Olainfarm” padomes priekšsēdētājs Gundars Bērziņš: „Tā galvenā ideja ir, ka mums būtu jābūt gataviem modificēt vakcinācijas produktu atbilstoši konkrētai vīrusa mutācijai. Galvenā sadarbības sadaļa šajā gadījumā ir spēja iegūt sadarbības partnerus tajās kompānijās, kas izstrādā vakcīnas. Tad varētu būt runa par kopīgu sadarbību vakcīnu gatavo formu vai to daļu ražošanā.”
Jau marta beigās plānota nākamā saruna, kurā tiksies visi farmācijas uzņēmumi, kas izrādījuši interesi vakcīnu izstrādes procesā. Ziemeļeiropas reģionā gatavību iesaistīties šajā procesā paudusi arī Somija.
Iespēju par Covid-19 vakcīnu ražošanu Latvijā ar komisāru Tjerī Bretou pārrunāja arī premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Kariņš uzsver, ka šī iecere sakrīt gan ar Latvijas, gan Eiropas interesēm.
KONTEKSTS:
Šī gada februāra beigās visas Eiropas Savienības dalībvalstis saņēma EK komisāra Tjerī Bretona vēstuli ar lūgumu sniegt informāciju par iespējām ražot Covid-19 vakcīnas. Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm tiek uzlūkota kā Ziemeļeiropas reģions. Bez Latvijas iniciatīvu iesaistīties vakcīnu ražošanā izrādījusi arī Somija.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs apliecināja Latvijas gatavību iesaistīties Covid-19 vakcīnu ražošanas procesā. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra gan atzina, ka vakcīnu ražošana Latvijā nebūs vienkārša un ir saistīta ar ilgtermiņa domāšanu.
Apņemšanos iesaistīties vakcīnu ražošanā iepriekš pauduši lielākie Latvijas medikamentu ražotāji – “Grindeks”, “Olainfarm” un “Pharmidea”, kas esot gatavi attīstīt Covid-19 vakcīnu ražošanu.
