Divus mēnešus pirms šogad plānotā dabasgāzes tirgus atvēršanas Latvijas lielākie patērētāji jau sākuši interesēties par iespējām pirkt kurināmo ne tikai no līdzšinējā piegādātāja “Latvijas gāzes”, bet ārpus valsts.
“Valmieras stikla šķiedra” tehniskā departamenta direktors Viktors Dudovskis pastāstīja, ka uzņēmums aktīvi rīkojas. "Mēs esam gatavi sākt to ceļu, kāds bija 2008. un 2009. gadā, mēs strādājam pie sava portfeļa," viņš teica. "Kā ar elektrību - veicam cenu aptaujas, veidojam portfeli 2018 un 2019. gadam. Visu šo procesu mēs pārliksim uz gāzes iepirkumiem."
Gan “Valmieras stikla šķiedra”, gan citi lielie patērētāji alternatīvos piegādātājus lūko Lietuvā. Nesen Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis Latvijas Televīzijai apliecināja gatavību nodrošināt alternatīvas gāzes piegādes. "Drīzumā beigsies līgumi ar "Gazprom" un būs iespējams nodrošināt pilnīgu neatkarību... Lietuva ar savu pašreizējo infrastruktūru faktiski spēj apgādāt visas Baltijas valstis," tolaik teica Lietuvas premjers.
Tomēr realitāte ir cita. Jaunus partnerus Lietuvā meklē arī “Rīgas siltums”, taču atbilde aizvien nav saņemta.
“Rīgas siltuma” valdes loceklis Raivis Elliņš pastāstīja, ka no 2015. gada uzņēmums interesējās, kā var iegādāties gāzi ātrāk, vai pēc 2017.gada. "Pamatā mēs interesējāmies pie dienvidu kaimiņiem Lietuvā, jau 2015. gada beigās mēs ar viņiem kontaktējāmies, rakstījām oficiālus pieprasījumus, lai iedod piedāvājumus, bet mēs neesam saņēmuši konstruktīvus piedāvājumus, izņemot no "Latvijas gāzes".''
“Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis par šādu iznākumu nav pārsteigts. Viņš uzsvēra, ka Eiropas Komisija jau sākotnēji brīdināja dalībvalstis par divām problēmām pēc tirgus atvēršanas.
"Pirmā - ar apgādes drošību, un to mēs redzam jau šoziem: gāzes nav Baltijas reģionam, otrs – pieaugs tarifi," sacīja Kalvītis. "Neskatoties uz to, ka valdība darīja visu, lai kaimiņi pārdotu gāzi Latvijā, mēs novembra un decembra mēnešos pārdevām gāzi Lietuvai, jo Lietuvai nebija gāzes pietiekošā apjomā."
Labāk jaunu piegādātāju meklējumos veicies “Latvenergo”, kas gadā patērē vairāk nekā 550 miljonus kubikmetru un ir interesantāks klients potenciālajam piegādātājam.
“Latvenergo” valdes loceklis Māris Kuņickis pastāstīja, ka uzņēmums pašlaik risina sarunas ar cauruļvadu gāzes piegādātājiem un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādātājiem. "Mēs vedam sarunas par līguma tekstiem un līguma punktiem. Sagaidām, ka līdz ar tirgus atvēršanu šie līgumi būs noslēgti un mums būs vismaz divi avoti, no kuriem mēs varēsim iegādāties gāzi," cerīgi noskaņots ir Kuņickis.
Līdz ar ilgtermiņa līgumiem “Latvenergo” plāno meklēt piegādātājus, pērkot sašķidrināto gāzi biržā, kur atsevišķas kravas dažkārt ir lētākas. Taču līdz ar neseno naftas cenu pieaugumu pasaules tirgos augušas arī gāzes cenas. Lielie patērētāji uzsver – ja regulatorā tiks apstiprināti arī jaunie pārvades tarifi, gala rezultātā izmaksas par gāzi, atverot tirgu, būs lielākas.
