Krustpunktā

NBS komandieris Leonīds Kalniņš: Ārvalstu karavīriem Latvijā jāievēro mūsu valsts likumi

Krustpunktā

Iekšpolitikas aktualitātes komentē žurnālisti un mediju eksperts

Vai ir nepieciešams ierobežot to cilvēku loku, kas drīkst iegādāties zemi laukos?

Latvijas lauksaimnieku iespējas pirkt zemi rosina stiprināt ar Zemes fondu

Tā vietā, lai ārzemniekiem uzliktu ierobežojumus iegādāties zemi Latvijā, nepieciešams nostiprināt spēcīgus instrumentus Latvijas lauksaimniekiem, lai vietējie resursi paliek mūsu rokās, Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” uzsvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Edvards Smiltēns  („Vienotība”). Par piemēru viņš minēja Zemes fondu.

Saeimā šobrīd ir atvērts likums par zemes privatizāciju lauku apvidos, un "Zemnieku saeima" iesniegusi virkni priekšlikumu, cenšoties panākt to, lai zeme nonāktu Latvijā strādājošu zemnieku rokās.

„Mūsu mērķis, lai zeme paliktu nacionālās rokās un dotu pievienoto vērtību,” Latvijas Radio skaidroja ''Zemnieku saeimas'' valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš

Tomēr "Zemnieku saeimas" priekšlikumus Saeimas atbildīgā komisija noraidīja.

Smiltēns raidījumā uzsvēra, ka uzlikt kādus ierobežojumus neesot  jēgas, jo tāpat ārzemnieki atradīs veidus, kā tos apiet.

Viņš skaidroja, ka Latvijā 10 gadus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā bija aizliegums ārzemniekiem iegādāties zemi, taču realitāte bija pavisam cita – 100 000 hektāru tāpat bija pārdoti ārzemniekiem.

Kad 2014.gada maijā beidzās zemes iegādes moratorijs, kas formāli traucēja ārzemniekiem pirkt zemi Latvijā, valstī izveidoja spēcīgus mehānismus, lai Latvijas zeme paliktu mūsu rokās, skaidroja Smiltēns. Kā piemēru viņš minēja Latvijas Zemes fondu, zemes kreditēšanas programmu, arī izmaiņas mežu politikā, kurā izveidoja programmu, lai uzpirktu mežus no privātajiem īpašniekiem.

„Vai [mums vajadzētu] pozicionēt sevi kā mazu un nevarīgu, kurš jāsargā, mēģinot radīt aizliegumus, vai arī stiprināt sevi, audzēt muskuļus, lai tirgu noturētu?” jautāja Saeimas deputāts.

Viņš skaidroja - ja Zemes fonds nopērk īpašumus, fonds tos piecus gadus iznomā ar izpirkuma tiesībām, kas atvieglo apgrozāmo līdzekļu neieguldīšanu uzreiz zemes resursos, bet, piemēram, tehnikā.

„Šādā veidā mēs stiprinām vietējos lauksaimniekus, un tad tā aizsardzības sistēma strādā daudz labāk, jo, uzliekot robežas, kāds vienmēr atradīs apkārtceļu,” skaidroja Smiltēns.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas lauksaimniekiem no politikas puses sniegs maksimāli daudzus instrumentus un „makšķeres”, lai latvieši paši var saimniekot savā zemē un vietējie resursi paliktu mūsu rokās.

Jau ziņots, ka 2014.gada maijā beidzās zemes iegādes moratorijs, kas formāli traucēja ārzemniekiem pirkt zemi Latvijā. Lai arī zeme pirkta tik un tā, piemēram, izveidojot fiktīvas firmas un izmantojot citus caurumus likumdošanā, šo ierobežojumu atcelšana satrauca lauksaimnieku organizācijas, jo zemes sāka nepietikt vietējiem zemniekiem.

Tiesa, pāris mēnešus pēc zemes iegādes moratorija beigām pieņemti likuma par zemes privatizāciju lauku apvidos grozījumi, kuru mērķis bija veicināt lauku zemes nonākšanu vietējo ražotāju rokās. Viens no jaunajiem nosacījumiem bija – lauksaimniecības zemes pircējam nepieciešama pieredze lauksaimniecībā vai jāiegūst lauksaimnieciskā vai tai pielīdzinātā izglītība.

Pašvaldības pēc šo izmaiņu stāšanās spēkā gan norādīja, ka likuma grozījumi neiztur saskarsmi ar realitāti.

Tomēr Eiropas Komisija (EK) ir oficiāli pieprasījusi, lai Latvija atceltu likuma prasības, kas ierobežo lauksaimniecības zemju iegādi, jo tie pārkāpj  kapitāla brīvas aprites un uzņēmējdarbības brīvības principus.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti