Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā apvienojušās 53 lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons vērtēja, ka pērnais gads nav bijis viegls, bet izaugsme bijusi vairākās nozarēs.
"Mums ir jāeksportē piens, jo vietējais tirgus nespēj akumulēt visu, un arī mežsaimniecībā ir izaugsme bijusi, arī augļu, dārzeņu kooperatīvos, arī bioloģiskajai produkcijai ir palielinājies noiets ar kooperatīvu palīdzību.
Ir apgūts arī dažāds Eiropas Savienības finansējums, piemēram, viens dārzeņkopības kooperatīvs būvē augļu pagrabu, arī mēs kā graudu audzētāju kooperatīvs esam jau uzsākuši pagājušā gada nogalē darbu pie graudu pārkraušanas punkta izveides Latgalē un plānojam arī šī gada laikā uzsākt vēl vairākus projektus," teica Jansons.
Visstraujāk kooperācija Latvijā notikusi graudu audzēšanā. Zemnieku saimniecības "Lojas" īpašnieks Mareks Bērziņš no Mazsalacas jau 20 gadus ir kooperatīvās sabiedrības "VAKS" biedrs. Kā galvenos ieguvumus, darbojoties kooperatīvā, viņš minēja stabilitāti, efektivitāti un drošību.
"Kooperācija ļauj būtiski saīsināt piegādes ķēdes, ļaujot apiet starpniekus. Tas ļauj saimniekiem veiksmīgāk plānot savu biznesu, laicīgāk izvēlēties audzējamās kultūras un saņemt labāko cenu, jo spēles noteikumi ir saprotami.
Kooperatīvā ir iespējams algot labākos agronomus, tirdzniecības vai servisa speciālistus. Mēdz būt situācijas, kad rodas nepieciešamība pēc finanšu resursiem īstermiņā, dažreiz salūst kāds traktors vai kombains. Kooperatīvs var efektīvi palīdzēt, tā kā visas šīs priekšrocības ļauj zemniekam koncentrēties tikai uz primāro biznesu un, teiksim, graudi ir biržas produkts, graudiem ir ilgs realizācijas termiņš, un graudu nozarē radās pirmās lokomotīves, tādi harismātiski līderi, kas spēj ap sevi apvienot šos zemniekus, un vienmēr ir vajadzīgs līderis, lai kaut ko iesāktu," skaidroja Bērziņš.
Meža īpašnieku kooperatīvā "Mežsaimnieks" apvienojušies 920 biedri. Kooperatīva valdes priekšsēdētājs Māris Dreija stāsta, ka pērn audzis biedru skaits un tieši biedru uzticēšanās ir ļoti svarīga sekmīgai kopdarbībai.
"Tas noteikti ir visu kooperatīvu lielākais izaicinājums – radīt šo uzticību, it sevišķi meža nozarē, kurā vēsturiski ir bijuši dažādi varbūt negodprātīgi uzņēmumi. Tāpēc arī šie kooperatīvi attīstās, ka cilvēki saprot šo ieguvumu, viņi saprot arī savu īpašumu vērtību. Sniedzam praktiski visus pakalpojumus, sākot ar stādīšanu un beidzot ar mežizstrādi.
Mēs cenšamies strādāt tā, lai pēc mums mežs paliek labāks, kvalitatīvāks, lai mežs turpina augt," norādīja Dreija.
Pērn strauji auga ne tikai energoresursu cenas, bet arī mežsaimniecības produktu cenas, un arī tas bija iemesls, kāpēc pērnais gads kooperatīviem bija veiksmīgs. Māris Dreija no meža īpašnieku kooperatīva vērtēja, ka jau šobrīd koksnes cenas ir nepastāvīgas un mainīgas.
"Tas, protams, ir izaicinājums, tās cenu svārstības un tie cenu lēcieni, jo vienā brīdī ļoti strauji gāja uz augšu, tagad ir brīži, kad kaut kādiem atsevišķiem sortimentiem krītas. Tā kā tas ir izaicinājums, un mēs, protams, informējam īpašniekus, kas ir izdevīgāk šobrīd, ko varbūt labāk pagaidīt," pauda Dreija.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons atzina, ka,
neskatoties uz nestabilo ekonomisko situāciju, svarīgi, lai tiktu turpināti kooperatīvu jau uzsāktie projekti. Viens no tiem ir graudu audzētāju kooperatīva "Latraps" zirņu proteīna ražotne Jelgavā.
