Dienas ziņas

Ar viegliem simptomiem jāzvana 8303

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Slēdz Eiropas Savienības ārējo robežu

Latvijas-Krievijas robežas šķērsošanas ierobežojumus uztver ar sapratni

Ārkārtas stāvokļa dēļ kopš 17. marta Latvijā ir aizliegta personu pārvietošanās caur sauszemes robežšķērsošanas vietām uz Eiropas Savienības ārējās robežas. Zilupes novada Terehovas robežkontroles punktā ceļotāji pārmaiņas uztvēruši ar sapratni, tomēr situācija varētu mainīties ar šodienu, jo arī Krievijas pusē tagad līdz 1. maijam būs liegta ārzemju pilsoņu iebraukšana. Līdz šim uz Latviju vai Krieviju, nešķērsojot robežu, nācies atgriezties aptuveni 30 cilvēkiem un vienīgie, kurus pārmaiņas pagaidām neskar, ir kravu pārvadātāji.

Ceļā uz Terehovas robežkontroles punktu Zilupes novadā ir neierasts skats – vieglo transporta līdzekļu rindas nav, arī kravas automašīnu krietni mazāk – vidēji 30-60. Uz ārkārtējās situācijas izsludināšanas laiku piecos Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežkontroles punktos atļauts ieceļot tikai Latvijas iedzīvotājiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija, bet izceļot – tikai ārzemniekiem uz savu mītnes zemi. Kravu pārvadātāji darbu var turpināt. Pagaidām no Terehovas uz Krieviju atpakaļ atgriezti 11 cilvēki, bet uz Latviju – deviņi.

"Seši Moldovas pilsoņi mēģināja ieceļot Latvijā, divi Ukrainas pilsoņi mēģināja ieceļot, viņiem arī tika izstāstīta situācija un viņi labprātīgi atgriezās Krievijā," pauda Valsts robežsardzes (VRS) Ludzas pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Valdis Jukšs.

Līdz šim pārmaiņas uztvertas saprotoši, taču ar 18. martu līdzīgu liegumu pieņem arī Krievija un var gadīties, ka Baltkrievijas pilsoņi iesprūst starpzonā. "Krievijas valdības rīkojumā ir minēti tieši Baltkrievijas pilsoņi, kuriem arī tiks liegta ieceļošana Krievijā. Protams, lai neizveidotos situācija, ka Baltkrievijas pilsonim pēc tam nav arī iespējas ieceļot Latvijā, mēs viņus laicīgi brīdināsim," norādīja Jukšs.

Darba ritms robežsardzē un muitā gan īpaši nav mainījies, papildus tiek ievēroti piesardzības pasākumi, ir nodrošināti aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļi. Nupat punktus apsekoja arī Valsts ieņēmumu dienesta vadība.

"Mēs apspriedām jautājumus par to, ka varbūt vajadzētu kaut kā vairāk pievērst uzmanību riska faktoriem, ieturēt distanci starp pārbaudāmo. Gadās, kad arī tālbraucēji izmanto maskas, it īpaši es te redzēju pēdējā laikā," sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes Latgales Muitas kontroles punkta muitas virsuzraugs Gunārs Zambars.

Šķērsojot robežu cilvēkiem, kas atgriežas Latvijā, tagad ir jāparaksta arī speciāla anketa par pašizolāciju uz 14 diennaktīm. To neievērojot draud arī sods. "Šajā situācijā jebkuram cilvēkam ir jāsaprot, ka tas nav vienkārši joks, jāsargā pašam sevi, ne tikai sevi, bet arī sev apkārtējos, lai neizplatītu vīrusu," pauda Zambars.

Tikmēr tālbraucēji atzīst, ka darba specifika traucē uzturēties mājās. "Ķīnieši izārstējās. Sēdēja mājās, tāpēc izārstējās, laikam arī mums vajadzētu sēdēt mājās. Bet darbs ir darbs, un tur neko nepadarīsi. Paskatieties uz rindām no Lietuvas uz Poliju – vairāk nekā 20 kilometrus garas," teica tālbraucējs Viktors no Rēzeknes.

Pašlaik, atgriežoties no Krievijas uz Latviju, aizpildītas aptuveni 130 anketas. Eiropas Savienības ārējā robeža Latvijā pagaidām būs slēgta līdz 14. aprīlim, savukārt Krievija ārzemju iebraucējus neuzņems līdz 1. maijam.

KONTEKSTS:

Jaunais koronavīruss sāka izplatīties 2019. gadā Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka "Covid-19" saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Eiropā, atcelti masu pasākumi, kā arī slēgtas skolas un citas iestādes, lai ierobežotu "Covid-19" izplatīšanos. Pasaules Veselības organizācija paziņojusi, ka nu Eiropa ir koronvīrusa epicentrs

Latvijas Ministru kabinets ārkārtas sēdē ceturtdien, 12. martā, nolēma līdz 14. aprīlim valstī izsludināt ārkārtējo situāciju. Lai ierobežotu koronavīrusa "Covid-19" izplatību, Latvijā no 13. marta slēgtas mācību iestādes, kā arī aizliegti lielie masu pasākumi. Pāris dienas vēlāk valdība vienojās par papildu ierobežojumiem, tostarp pārtraukt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostu un ostu robežšķērsošanas vietām.

Arī vairākas citas Eiropas valstis slēgušas savas robežas un ieviesušas ierobežojošus pasākumus. 15. marta vakarā Nīderlandes valdība pieņēmusi lēmumu slēgt visus bārus, restorānus un skolas līdz 6. aprīlim un aizliegt publiskus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 100 cilvēku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti