Komisijā skaidro, ka sabiedrību peļņas apmēru negatīvi ietekmēja pieaugošie izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem. Ar peļņu pārskata periodā strādāja 23 no kopumā 33 krājaizdevu sabiedrībām, kopā nopelnot 363 000 eiro.
Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs pērn palielinājās par 7,4% jeb diviem miljoniem eiro, decembra beigās sasniedzot 29,3 miljonus eiro.
Aktīvu pieaugumu sekmēja biedru noguldījumu apmēra kāpums par 6%. Biedru noguldījumi ir lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots (99%), un decembra beigās to apmērs sasniedza 20,9 miljonus eiro.
Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana.
Biedriem izsniegto kredītu apjoms turpināja augt nedaudz straujāk nekā iepriekšējā gadā – par 14% jeb 2,8 miljoniem eiro, un decembra beigās tas sasniedza 22,3 miljonus eiro.
FKTK norāda, ka pieaugumu galvenokārt nodrošināja patēriņa kredīti un kredīti mājokļa iegādei, kas arī bija nozīmīgākie veidi kredītportfelī – attiecīgi 42% un 46% no kopējā kredītportfeļa.
Kredītportfeļa kvalitāte pērn nedaudz pasliktinājās – decembra beigās 57,4% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 38,1% – kā uzraugāmie, savukārt 4,5% – kā zemstandarta, šaubīgie un zaudētie.
Nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu apmērs pieauga, decembra beigās veidojot 7,2% no kopējā sabiedrību kredītportfeļa (2016. gada beigās – 6,9%), norāda FKTK.
Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu, proti, kapitāla pietiekamības rādītājs decembra beigās bija 22,5%. Noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība ir 10%.
