Baltkrievija Latvijas kokrūpniecībai ir nozīmīgs izejmateriālu piegādātājs – tagad tie ir dēļi un mieti, bet vēl nesenā pagātnē Latvijas enerģētikā lielus apjomus veidoja no šīs kaimiņvalsts ievestā šķelda.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss ilustrēja, ka, piemēram, mūsu valstī gadā saražojam divarpus miljonus kubikmetru dēļu, bet pērn no Baltkrievijas ievedām 600 tūkstošus kubikmetru dēļu. Šogad apjomi strauji kāpuši, un gandrīz pusmiljons kubikmetru ievests jau tikai pirmajā pusgadā.
"Mēs viņus pamatā izmantojam tālākā apstrādē, jo no Baltkrievijas mēs iegādājamies diezgan zemas pārstrādes līmeņa dēļus, pat nežāvētus. Un Latvijā mēs viņus kaltējam, ēvelējam, profilējam, impregnējam un tālāk arī eksportējam," viņš skaidroja.
Oficiāli noteiktās Eiropas Savienības sankcijas pret Baltkrieviju rada neērtības arī mūsu uzņēmējiem, bet ne tik lielas, kā Latvijas bankas, kas visai kūtri apkalpo darījumus ar Baltkrievijas komersantiem.
"Un tad risinājums, ko daudzi uzņēmumi dara, ņemot vērā, ka šis jau nav pirmais gadījums, kad Latvijas finanšu sistēma ir ar daudz mazāku riska apetīti nekā citās valstīs – ir atvērt kontus citās valstīs, piemēram, Polijā. Un tad no Polijas ļauts veikt šos darījumus ar Baltkrieviju. Precīzāk – norēķināties par piegādātajiem materiāliem. Uzņēmējiem ir liekas klapatas, un šajā gadījumā mēs nekādā veidā neiebilstam, ka sankcijas pret Baltkrieviju ir neadekvātas. Bet nav adekvāti, ka tās būtiski paplašina vai pastiprina vietējie bāleliņi, šajā gadījumā ar to domājot bankas." skaidroja Klauss.
Kokrūpnieki apzinās, ka tā dēvētajā finanšu sektora kapitālajā remontā mūsu bankas dabūjušas ciest arī nepamatoti, tāpēc tagad izvēlas vieglāko ceļu, neuzņemoties riskus, bet liekot Latvijas uzņēmumiem pierādīt, ka sadarbības partneris Baltkrievijā nav nekādā veidā saistīts ar sankcijām pakļauto Lukašenko režīmu.
Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) novērojusi, ka tirdzniecības apjomi ar Baltkrieviju sarūk, un aģentūras direktora vietniece Iveta Strupkāja met akmeni arī mūsu banku dārziņā.
"To mēs arī redzam statistikā, ka ekonomiskā sadarbība nedaudz samazinās un arī sarežģīti veikt banku transakcijas. Lai gan tādi oficiāli ierobežojumi transakcijām ar Baltkrievijas bankām nav noteikti, Latvijas bankas, kurām pats par sevi nav aizliegts nodrošināt transakcijas ar Baltkrieviju, ir piesardzīgas, un tas ir šis ierobežojums, ko mēs jūtam," viņa teica.
Strupkāja skaidroja, ka ar banku striktajiem noteikumiem nācās saskarties jau pērn, kad LIAA uzsāka investīciju kampaņu, piesaistot investīcijas no Baltkrievijas. Toreiz LIAA sēdās pie sarunu galda ar banku asociāciju un izstrādāja ceļakarti, kas atviegloja uzņēmēju sadarbību ar mūsu bankām. LIAA ar nozari plāno runāt arī tagad milstošajās problēmās.
Tomēr Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa apgalvoja, ka piesardzība ir objektīva.
Viņa skaidroja, ka Baltkrievijas varasiestāžu saistība ar uzņēmējdarbību ir visnotaļ cieša, tāpēc banku pienākums ir pārliecināties, ka līdzekļi nenonāk sankcionētu personu rokās.
Finanšu nozare aicināja uzņēmējus, kas jūtas nepamatoti ierobežoti, vērsties pie regulatora, lai tas izvērtē katru gadījumu. Tikmēr kokrūpnieki, kas pērn Latvijā no kaimiņvalsts importēja materiālus 177 miljonu eiro vērtībā, brīdināja, ka nepamatota stingrība var novest pie tā, ka Lielbritānija kā ievērojams preču galamērķis kokmateriālus no Baltkrievijas sāks importēt nepastarpināti un bez pievienotās vērtības radīšanas Latvijā.
