Barretu-Gonsālvisa norādīja, ka Latvijā ir ap 450 jaunuzņēmumiem un apmēram trešdaļa no tiem plānoto vīzu ierobežojumu dēļ būtu negatīvi ietekmēti.
Viņa stāstīja, ka negatīvā ietekme izpaustos divos veidos. Proti, termiņuzturēšanās atļauju apturēšana jaunuzņēmumu dibinātājiem, kas vēlas uzņēmumu attīstīt Latvijā, un vīzu izsniegšanas pārtraukšana personām, kas uz darba līguma pamata vēlas no ārzemēm doties strādāt uz Latvijas jaunuzņēmumiem, ietekmētu kompaktās nozares attīstību.
Barretu-Gonsālvisa atzīmēja, ka šī nozare nav plaši pārstāvēta, taču ievērojama daļa speciālistu tiek piesaistīti no ārzemēm, it īpaši Krievijas un Baltkrievijas. Ņemot vērā to, ka nozares profesionāļu skaits Latvijā mērāms vien dažos tūkstošos, bet pienesums valsts budžetam un valstij piesaistītajās investīcijās ir liels, šāds ierobežojums atstātu pamatīgu ietekmi uz Latvijas ekonomiku.
Viņa klāstīja, ka Latvijā tāpat kā citur Eiropā ir liels pieprasījums pēc augsti kvalificētiem speciālistiem, taču visbiežāk lielākais piedāvājums reģionālo apstākļu dēļ saņemts tieši no Krievijas un Baltkrievijas.
KONTEKSTS:
Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023. gada 30. jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.
Patlaban grozījumi ir saskaņošanā atbildīgajās ministrijās. Vienlaikus ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") paziņojis, ka izmaiņas Imigrācijas likumā attiecībā uz Krievijas pilsoņiem varētu būt striktākas nekā uz Baltkrievijas.