Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 10,4 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās IKP samazinājās par 1,7%.
Ražošanas aspekts
2022. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējās pievienotās vērtības izmaiņas (pieaugums par 0,5%) ietekmēja ražojošo nozaru samazinājums par 3,9% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 2,2%.
Neskatoties uz būtisko cenu pieaugumu gan augkopībā (par 36%), gan lopkopībā (par 45,8%), lauksaimniecības nozare novērtēta ar 1,7% izaugsmi (tajā skaitā augkopībā pieaugums par 2,2%, bet lopkopībā – samazinājums par 0,5%). Pieaugums arī mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē – par 11%, kā arī zivsaimniecībā – par 2,2%.
Pēc ilgstošām pozitīvām attīstības tendencēm (pieaugums astoņus ceturkšņus pēc kārtas) samazinājumu par 1,6% uzrādījusi apstrādes rūpniecības nozare.
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula:
"Vienlaikus nav apstājusies ne privātā patēriņa, ne eksporta virzība. Te mēs varam runāt par zināmu ietekmi no reeksporta. Varbūt varētu būt arī kaut kāds atliktais patēriņš pēc pandēmijas, īpaši pakalpojumu jomā un daļēji patēriņu varbūt nedaudz ir stabilizējuši valdības atbalsta pasākumi. Tomēr jāsaka, ka izmaksu slogs mazina pirktspēju un patērētāju piesardzība varētu pastiprināties un līdz ar to tautsaimniecībā ceturtajā ceturksnī, visticamāk, ir gaidāma lejupslīde."
To ietekmēja kritums lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – pārtikas produktu ražošana samazinājās par 2%, bet koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 9% (galvenokārt zāģēšanā, ēvelēšanā un impregnēšanā). Citās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences – pieaugumi pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 11,9%), elektrisko iekārtu ražošanā (par 8,9%), savukārt kritums vērojams ķīmisko vielu un produktu ražošanā – par 17,6%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 1,4%.
Neskatoties uz pieaugumu ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 3,1%, straujā cenu kāpuma un patēriņa samazinājuma dēļ pārējās rūpniecības nozarēs vērojams kritums (par 8,5%), ko ietekmēja samazinājums par 14,1% elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā un par 4,7% ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā.
Vairākus ceturkšņus pēc kārtas samazinājumu uzrāda būvniecības nozare (3. ceturksnī par 13,6%). To joprojām negatīvi ietekmē pieaugošās būvniecības izmaksas, kas samazina pieprasījumu, un kritums vērojams visās trijās būvniecības nozares apakšnozarēs: ēku būvniecība samazinājās par 14,2%, inženierbūvniecības veikto darbu apjoms – par 12,2% un specializēto būvdarbu veikšana – par 13,3%.
Tirdzniecības nozarē samazinājums par 10,3%, ko ietekmēja kritums vairumtirdzniecībā par 23%. Pozitīvu ieguldījumu tirdzniecības attīstībā radīja pieaugums automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē (par 11,7%). Mazumtirdzniecībā vērojamo pieaugumu (par 0,1%) ietekmēja pārtikas preču mazumtirdzniecības pieaugums par 1,4% un nepārtikas preču mazumtirdzniecības samazinājums par 0,5% (tajā skaitā degvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 2,7%).
Transporta un uzglabāšanas nozares pieaugumu (par 0,6%) pozitīvi ietekmēja ūdens transporta nozares palielinājums par 18,1%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbības – par 8,9%, kā arī pasta un kurjeru darbības – par 2,3%. Savukārt negatīvi transporta nozari ietekmēja sauszemes un cauruļvadu transporta nozares attīstība – samazinājums par 6,6%.
Lielāko pozitīvo ietekmi uz kopējās pievienotās vērtības izaugsmi nodrošināja informācijas un komunikāciju nozaru darbības (pieaugums par 14,2%),
ko veicināja apjoma pieaugums lielākajās apakšnozarēs: telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā – par 24,9%, informācijas pakalpojumu sniegšanā – par 12,2%, kā arī datorprogrammēšanā un konsultēšanā (par 9,6%).
Finanšu un apdrošināšanas nozares samazinājumu 1,3% apmērā negatīvi ietekmēja apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozare (par 25,6%), savukārt pieaugums novērots finanšu pakalpojumos (par 0,3%) un finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošajās darbībās (par 19,1%).
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoma pieaugumu par 10,6% ievērojami sekmēja pieaugums juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 21,1%), centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās (par 16,6%), kā arī reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu nozares pieaugums (par 29,5%). Negatīva ietekme uz nozares attīstību vērojama arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu sniegšanā, tehniskajā pārbaudē un analīzē – samazinājums par 10,3%.
Stabils un ilglaicīgs pieaugums vērojams administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbībās, kur pieaugums par 22,4% (izaugsme visās apakšnozarēs). Vislielāko pieaugumu uzrādīja ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozare (par 44,1%). Būtiski pieaugumi arī citās apakšnozarēs: darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu – par 34,5%, iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā – par 30,3%, ēku uzturēšanas un ainavu arhitektu pakalpojumos – par 14,5%, biroju administratīvajās darbībās – par 13,8%.
Produktu nodokļu apjoms šī gada 3. ceturksnī samazinājās par 7,6%, ko ietekmēja samazinājums lielākajās produktu nodokļu grupās – pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi samazinājās par 8,3%, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi – par 1,5%.
Izlietojuma aspekts
2022. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību galapatēriņa kopējie izdevumi ir palielinājušies par 4,9%. Mājsaimniecību tēriņi par pārtiku, kas iegādāta gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē, palielinājušies par 2,1%. Izdevumi atpūtai un kultūrai palielinājušies par 29,3%, bet izdevumi par restorāniem un viesnīcām pieauguši par 20,2%. Straujo pieaugumu gan galvenokārt ietekmēja zemais bāzes līmenis 2021. gada attiecīgajā periodā. Mājsaimniecības par transportu (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) tērējušas par 4,3% mazāk nekā gadu iepriekš. Lai gan faktiskajās cenās izdevumi par ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (elektroenerģija, gāze un cits kurināmais, kā arī pārējie komunālie pakalpojumi) ir būtiski pieauguši, izslēdzot cenu ietekmi, konstatēts izdevumu samazinājums salīdzināmajās cenās par 2,2%.
Valsts pārvaldes galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 1,6%.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājās par 0,4%. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) palielinājās par 9,9% un intelektuālā īpašuma produktos – par 18,3%, bet ieguldījumi mājokļos un citās būvēs samazinājās par 13%.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi palielinājušies par 12,3%. Eksportēto preču apjoms pieaudzis par 9,3%. Visvairāk tika eksportēts koks un tā izstrādājumi, minerālprodukti, kā arī elektroierīces un elektroiekārtas. Pakalpojumu eksports palielinājies par 21,7%. Kāpumu galvenokārt ietekmēja transporta pakalpojumu, ar braucieniem saistīto pakalpojumu un citu saimnieciskās darbības pakalpojumu eksports.
Preču un pakalpojumu imports palielinājās par 8,8%. Preču imports palielinājās par 7%, bet pakalpojumu imports – par 18,4%. Visvairāk tika importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, mehānismi un mehāniskās ierīces. Pakalpojumu importā visvairāk palielinājies transporta pakalpojumu, ar braucieniem saistīto pakalpojumu, kā arī citu saimniecisko darbību pakalpojumu imports.
Ienākumu aspekts
2022. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 3. ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums faktiskajās cenās ir pieaudzis par 9%, tai skaitā kopējā darba alga ir pieaugusi par 9,5%, bet darba devēju sociālās iemaksas palielinājušās par 6,5%.
Kopējais darbinieku atalgojums visstraujāk palielinājies informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (par 17,5%);
profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu nozarēs (kopumā par 15,1%) un lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs (par 11,2%). Darbinieku atalgojums pakalpojumu nozarēs kopumā ir par 10,3% lielāks nekā pērn.
Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir palielinājies par 23,4%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo ir palielinājies par 9%.
