Latvijas IKP trešajā ceturksnī provizoriski sarucis par 0,6%

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2022. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 3. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 3,9% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,7%.

Salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,7%.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apjomu un izmaiņām 2022. gada 3. ceturksnī tiks publicēts 30. novembrī.

Kritums pirmo reizi kopš 2021. gada sākuma

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmēja, ka Latvijas ekonomikā arvien vairāk ir redzamas bremzēšanās pazīmes un pirmo reizi kopš 2021. gada sākuma Latvijas ekonomikā atkal ir vērojams kritums. Vienlaikus inflācija Latvijā joprojām pārsniedz 20% un eiro izteiksmē Latvijas ekonomika strauji aug, tādēļ ekonomikas kritums pagaidām nav īpaši jūtams. Tomēr tuvākais gads Latvijas ekonomikā būs sarežģīts un no tālākas ekonomikas lejupslīdes ziemas mēnešos būs grūti izvairīties, vērtēja ekonomists.

Pēc viņa teiktā, iekšēji Latvijas ekonomikā augstās energoresursu cenas un straujais patēriņa cenu kāpums nozīmē iedzīvotāju pirktspējas kritumu, ko arvien vairāk jūt tirdzniecības un pakalpojumu nozarēs.

"Pēc maniem aprēķiniem, pat ar valsts atbalstu ar mājokli saistītie izdevumi šoziem Latvijas mājsaimniecībām pieaugs vidēji par 100–120 eiro mēnesī.

Savukārt ārēji redzam ekonomikas bremzēšanos Eiropā un citos mūsu eksporta tirgos, un tas ir drauds mūsu eksporta nozarēm. Piemēram, uzņēmēju aptaujas liecina, ka pasaulē mazinās jaunie pasūtījumi rūpniecībā, savukārt krājumi aug, un tas nozīmē zemāku pieprasījumu rūpniecībā. Pēc manām prognozēm, kritums Latvijas rūpniecībā nākamā gada sākumā var pārsniegt 10%. Situāciju Eiropas ekonomikā grūtāku padara augstā inflācija, kā rezultātā Eiropas Centrālā banka ir spiesta celt procentu likmes pat situācijā, kad izaugsmes tempi jau mazinās. Taču ilgstošas inflācijas riski ir pārāk lieli, un tas liek centrālajām bankām celt procentu likmes, pat riskējot izraisīt ekonomikas recesiju īstermiņā," sacīja bankas "Citadele" ekonomists.

Pēc viņa sacītā, papildus inflācijai un vājākam ārējam pieprasījumam Latvijas ekonomikai specifisks jautājums šogad ir kritums būvniecībā. Straujais izmaksu kāpums ir apturējis atsevišķu projektu realizāciju, un valsts investīcijas šogad atpaliek no plānotā. "Kavēšanās ar projektu realizāciju gan Latvijā nav nekas jauns, un šoreiz pat tas nav slikti, ka no ES fondu puses nākamgad Latvijā ir gaidāms ievērojami lielāks investīciju apjoms nekā šogad," sprieda Āboliņš.

Viņa vērtējumā, šobrīd labā ziņa ir tā, ka augusta energoresursu cenas Eiropā ir sarukušas un dabasgāzes deficīts šoziem Eiropai, visticamāk, nedraud. Taču cenas joprojām ir augstas, un pilnībā enerģētikas krīze nav beigusies. "Iekšēji gan Latvijas ekonomika ir pietiekami stabila ar zemu parāda līmeni un bez acīmredzamām pārkaršanas pazīmēm, tādēļ par 2008. gada krīzes atkārtošanos pamata runāt nav. Tāpat Latvijas ekonomika ir gana elastīga, un mūsu uzņēmēji spēj pielāgoties."

"Šobrīd būtiskākais uzdevums, manuprāt, ir nepieļaut, ka energoresursu cenas Latvijā būtu augstākas nekā citās valstīs, jo tas nozīmētu konkurētspējas pasliktināšanos ilgtermiņā.

Vienlaikus gan augstā inflācija un augošās procentu likmes nozīmē to, ka budžeta iespējas ir mazākas, nekā tās bija Covid-19 pandēmijas sākumā. Laiks, kad valstis varēja aizņemties par ļoti zemām vai pat nulles procentu likmēm, ir beidzies, un aizņemšanās likmes jau ir būtiski augušas, savukārt finanšu tirgi ļoti uzmanīgi izvērtē valstu rīcību. Tas prasa atrast līdzsvaru starp atbalstu ekonomikai, investīcijām un budžeta izdevumu pakāpenisku sabalansēšanu ar ieņēmumiem," norādīja ekonomists.

KONTEKSTS:

Latvijas ekonomika šoruden sāka bremzēties. Ziema ekonomiski būs grūta un gaidāma recesija, taču kritums nebūs ļoti dziļš, iepriekš lēsa Latvijas Bankā. Saskaņā ar tās prognozēm Latvijas tautsaimniecība 2023. gadā stagnēs – ekonomikā nākamgad kopumā gaidāma lejupslīde 0,2% apmērā. Recesija  lielā mērā saistīta ar augstajām energoresursu cenām.

Latvijas tautsaimniecības atveseļošanās gaidāma no nākamā gada 2. pusgada. Latvijas Banka iepriekš prognozējusi, ka 2024. gadā IKP palielināsies par 4,4%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti