IKP ietekmēja apjoma pieaugums būvniecībā (6 %) un pakalpojumu nozarēs (3 %). Rūpniecības apjoms saglabājies iepriekšējā gada līmenī, neskatoties uz būtisku samazinājumu elektroenerģijas ražošanā, gāzes un siltumapgādē.
Salīdzinot ar pagājušā gada ceturto ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP samazinājies par 0,3 %.
Finanšu ministrijā informēja, ka, lai gan ekonomikas izaugsmes tempa samazināšanās jau bija sagaidāma, palēninājums ir pat nedaudz straujāks nekā sagaidīts. Ministrijas prognoze 2019. gada IKP izaugsmei bija 3,2%. Budžets gan tapis ar piesardzīgāku izaugsmes prognozi - 3%.
No pašlaik pieejamās informācijas redzams, ka IKP rādītājus pirmajā ceturksnī būtiski pazeminājis kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē, kur izlaides apjomi divos mēnešos bijuši par 20,5% mazāki nekā pirms gada, skaidroja ministrijā. Nozares ražošanas apjomus ietekmējuši laika apstākļi, sausuma dēļ kopējai elektroenerģijas ražošanai pirmajā ceturksnī samazinoties par 24% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni. Tajā skaitā elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās kritusies par 39%.
Ministrijā klāstīja, ka būtiski lēnāks nekā pagājušajā gadā kļuvis būvniecības nozares pieauguma temps, pazeminoties līdz 6%. Tikmēr 2018. gadā pievienotās vērtības pieaugums būvniecībā sasniedzis 21,9%. Vienlaikus apstrādes rūpniecībā gada sākumā bijuši salīdzinoši visai augsti pieauguma rādītāji, izlaides apjomiem divos mēnešos palielinoties par 4,7%. Tas ir pat straujāks pieaugums nekā pagājušajā gadā, kad pievienotā vērtība nozarē bija augusi par 2,7%.
Apstrādes rūpniecībā šogad spēcīgi turpina augt kokapstrādes nozares izlaide, norādīja ministrijā. Tāpat būtisku devumu nozares kopējā izaugsmē nodrošinājis kāpums mašīnbūves un metālapstrādes nozarēs, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Ne Latvijas, ne Lietuvas un Igaunijas apstrādes rūpniecības dati pašlaik neatspoguļo pasaules un īpaši eirozonas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos, kas bija vērojama kopš pagājušā gada vidus, piebilda ministrijas pārstāvji.
Pozitīvi rādītāji pirmajā ceturksnī bijuši arī Latvijas tranzīta nozarei, kur kravu apgrozījums ostās pirmajā ceturksnī bijis par 10,4% lielāks nekā pirms gada, īpaši strauji augot ogļu, kā arī ģenerālkravu apjomiem. Vienlaikus ministrijā atzīmēja, ka pēdējos mēnešos attīstība kļuvusi lēnāka un gada otrajā pusē šādi kāpuma tempi visdrīzāk nesaglabāsies.
Lai arī pirmajā ceturksnī ir bijis IKP kritums pret iepriekšējo ceturksni, to lielā mērā ietekmējuši vienreizēji, tajā skaitā laika apstākļu ietekmēti faktori, skaidroja ministrijā. Tajā pašā laikā, spēcīgs kāpums saglabājies apstrādes rūpniecībā, kas ir viena no būtiskākajām Latvijas ekonomikas nozarēm, un straujāka izaugsme bijusi ari mazumtirdzniecībā, signalizējot par stabilu iedzīvotāju ienākumu un pirktspējas kāpumu un spēcīgu privāto patēriņu.
Vienlaikus riska faktori izaugsmei joprojām saistās ar ārējo vidi, kur pasaules ekonomikas attīstība jau kopš pagājušā gada vidus bremzējas. Ministrijā gan norādīja, ka pēdējā laikā signāli par pasaules ekonomikas attīstību ir kļuvuši pretrunīgāki un vairs tik viennozīmīgi nenorāda uz izaugsmes palēnināšanos.
Lai gan izaugsmes prognozes joprojām tiek pazeminātas, kā piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds tikko pazeminājis globālās ekonomikas izaugsmes prognozi 2019. gadam līdz 3,3%, salīdzinot ar 3,9% pagājušā gada oktobrī, vairākās nozīmīgās pasaules ekonomikās izaugsmes tempi atkal ir paaugstinājušies. Tajā skaitā ASV ekonomikas izaugsme pirmajā ceturksnī sasniegusi 3,2%, par vienu procentpunktu pārsniedzot analītiķu prognozes. Savukārt eirozonas IKP pieaugums pret iepriekšējo ceturksni paātrinājies līdz 0,4%, salīdzinot ar 0,2% un 0,1% iepriekšējos divos ceturkšņos. Par labvēlīgāku situāciju pasaulē signalizē arī kāpums fondu tirgos, vienlaikus uzņēmēju un patērētāju noskaņojums Eiropas Savienībā gan turpina pasliktināties, ESI indeksam aprīlī noslīdot līdz zemākajam rādītājam kopš 2016. gada vasaras.
Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apjomu un izmaiņām 2019. gada 1. ceturksnī tiks publicēts 31. maijā
