Latvijas IKP pirmajā pusgadā samazinājies par 5,4%

Iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā pirmajā pusgadā ir samazinājies par 5,4%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā. Vienlaikus 2020. gada otrajā ceturksnī pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem IKP samazinājies par 8,9%, kas ir mazāk, nekā domāts iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iepriekš, pēc ātrā novērtējuma datiem, ziņoja, ka Latvijas IKP otrajā ceturksnī apjoms pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 9,8%. CSP paskaidroja, ka salīdzinot ar IKP ātro novērtējumu, nozaru kopējā pievienotā vērtība palika nemainīga, bet jaunākā informācija par uz periodu attiecināmajiem produktu nodokļiem kopējo novērtējumu ietekmēja pozitīvi un palielināja IKP par 0,9 procentpunktiem.

Faktiskajās cenās IKP otrajā ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5%.

Avots: Centrālās statistikas pārvalde (CSP)

Avots: Centrālās statistikas pārvalde (CSP)

Avots: Centrālās statistikas pārvalde (CSP)

Nozaru rezultāti

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1% apmērā (pieaugums par 4,9% augkopībā, bet kritums par 3,7% lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9% (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7%, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8%. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošana palielinājās par 2,7%. Elektroenerģijas ražošanā un padevē samazinājums par 0,3%, bet tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā vērojams pieaugums par 24,2% (saistībā ar garāku apkures sezonu).

Būvniecības produkcijas samazinājumu par 0,6% ietekmēja gan Covid-19 pandēmija, gan apjomīgu būvobjektu trūkums.

No apsekotajiem būvniecības uzņēmumiem piecos procentos uzņēmumu būvdarbi 2. ceturksnī netika veikti, un 6% respondentu norādīja uz būvniecības pieprasījuma samazinājumu Covid-19 ietekmes dēļ. Ēku būvniecības apjoms samazinājās par 5,0%, bet inženierbūvniecības apjoms – par 7,7% (tajā skaitā, ceļu un dzelzceļu būvniecība samazinājās par 15,6% un pārējā inženierbūvniecība – par 46,6%, bet pieaugums par 27,0% bija pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā).

Savukārt specializētie būvdarbi veikti par 12,3% vairāk, ko veicināja pieaugums ēku nojaukšanā un būvlaukumu sagatavošanā (par 26,4%), elektroinstalāciju ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās (16,5%) un citos specializētajos darbos (27,7%). Samazinājums par 8,2% vērojams būvdarbu pabeigšanas darbiem.

Mazumtirdzniecība samazinājās par 1,6%, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 1,0%. Būtiska cenu samazinājuma ietekmē auto degvielas mazumtirdzniecība pieauga par 1,8%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība (bez auto degvielas) samazinājās par 5,1%.

Ievērojami samazinājās automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts (par 29,2%),

jo sakarā ar pircēju neziņu par Covid-19 iespējamām sekām uz ekonomiku automobiļu iegāde tika atlikta. Uzņēmēji un privātpersonas neskaidrajā ekonomiskajā situācijā nevēlējās uzņemties jaunas finansiālās saistības.

Vairumtirdzniecībā bija samazinājums par 11,7%. Pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 2.ceturksni vērojams tikai vienā nozarē – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu vairumtirdzniecībā par 19,3%, ko veicināja nepieciešamība pielāgoties attālinātā darba un mācību vajadzībām Covid-19 pandēmijas laikā.

Latvijas un citu valstu valdību noteiktie ierobežojumi Covid-19 pandēmijas ierobežošanai būtiski ietekmēja transporta un uzglabāšanas nozaru darbību – samazinājums par 26,6%, tajā skaitā, pakalpojumu sniegšanas apjomu kritums uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās sasniedza 21,0%, pasažieru pārvadājumos – par 69,3%, pasta un kurjeru darbībās – par 4,5%, kravu pārvadājumos par – 16,4%.

Covid-19 pandēmijas mazināšanai veiktie ierobežojumi spēcīgi ietekmēja izmitināšanas un ēdināšanas nozaru sniegtos pakalpojumus – samazinājums par 63,4%,

tajā skaitā izmitināšanā – par 82,2%, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā – par 55,0%.

Informācijas un komunikāciju nozaru pakalpojumi samazinājās par 6,4%, tajā skaitā telekomunikāciju pakalpojumos – par 9,7%, informācijas pakalpojumu sniegšanā – par 6,1% un datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 2,4%.

Finanšu un apdrošināšanas nozares samazinājums bija 9,9%, ko veicināja kritums finanšu pakalpojumu nozarē un pieaugums apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē, kā arī finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbības papildinošās darbībās.

Finanšu pakalpojumu nozarē kritumu ietekmēja kredītiestāžu komisijas naudas ieņēmumu (no maksājumu karšu apkalpošanas, no norēķiniem un maksājumiem, no kontu apkalpošanas un aktīvu pārvaldīšanas) samazinājums

un finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu zaudējumu veidošanās (pretstatā peļņai iepriekšējā gada attiecīgajā periodā). Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozares izaugsmi veicināja privāto pensiju plānu darbības rezultāti.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozaru apjomu samazināšanos par 3,3% ietekmēja par 2,9% mazāk sniegto pakalpojumu centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās, arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu jomā, tehniskajā pārbaudē un analīzē – par 6,8%, reklāmas un tirgus izpētes sniegto pakalpojumu apjoms samazinājās par 16,9%. Savukārt pozitīvi nozares attīstību ietekmēja juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanas pieaugums par 7,1%.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares samazinājušās par 11,4%, ko ietekmēja ievērojams samazinājums par 73,3% ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarē, par 11,9% darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanas ar personālu nozarē, par 15,2% apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos, par 2,2% iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā.

Viena no vissmagāk Covid-19 pandēmijas skartajām pakalpojumu nozarēm bija māksla, izklaide un atpūta, kur samazinājums pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu sasniedza 46,3%.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms samazinājās par 7,6 %. Samazinājums novērojams gan pievienotās vērtības nodokļa, gan arī akcīzes nodokļa ieņēmumos. Produktu nodokļu apjomu ietekmēja likmju paaugstināšanās vairākām nodokļu pozīcijām.

Salīdzinot ar IKP ātro novērtējumu, nozaru kopējā pievienotā vērtība palika nemainīga, bet jaunākā informācija par uz periodu attiecināmajiem produktu nodokļiem kopējo novērtējumu ietekmēja pozitīvi un palielināja IKP par 0,9 procentpunktiem.

Avots: Centrālās statistikas pārvalde (CSP)

2020. gada 2. ceturksnī mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi bija par 21,4% mazāki nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Valdības pieņemtie Covid-19 vīrusa izplatīšanās ierobežojošie pasākumi būtiski ietekmēja mājsaimniecību izdevumus divām no tradicionāli lielākajām izdevumu grupām: transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) un atpūtas un kultūras pasākumiem. Izdevumi šajās galapatēriņa grupās samazinājās attiecīgi par 26,5% un 74,5%. Pandēmijas ietekmē par 63,2% mazāk mājsaimniecības tērējušas arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem. Kritums par 1,6 % vērojams arī mājsaimniecību izdevumos par mājokli, ko galvenokārt noteica tēriņu samazināšanās par ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 1,7%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā samazinājušies par 6,1%. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs samazinājās par 0,6%, ko ietekmēja piesardzības pasākumu ieviešana būvobjektos, izejmateriālu kavēšanās, kā arī jaunu apjomīgu objektu trūkums. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) samazinājušies par 12,6%, bet ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos samazinājušies par 9,2%.

Preču un pakalpojumu eksports samazinājies par 12,5%, tai skaitā preču eksports (75% no kopējā eksporta) – par 4,0%, un pakalpojumu eksports – par 31,2%, ko galvenokārt noteica Covid-19 pandēmijas radītais kritums tūrisma pakalpojumu eksportā.

Preču un pakalpojumu imports samazinājies par 15,3%. Preču imports, kas veido 86 % no kopējā importa, saruka par 11,8%, bet pakalpojumu imports – par 32,5%. Pakalpojumu importa kritumu galvenokārt noteica transporta un tūrisma pakalpojumu importa samazinājums.

Ienākumu aspekts

(faktiskajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, faktiskajās cenās kopējais darbinieku atalgojums samazinājās par 3,9%, tai skaitā kopējā darba alga samazinājās par 3,7%, bet darba devēju sociālās iemaksas samazinājušās par 4,6%.

Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums samazinājās komercpakalpojumu nozarēs – par 4,4%, bet pakalpojumu nozarēs kopā – par 3,7%.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums samazinājās par 17,0%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo samazinājies par 11,8%.

Avots: Centrālās statistikas pārvalde (CSP)

Avots: Centrālās statistikas pārvalde (CSP)

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti