Šā gada pirmajos trijos mēnešos Latvijas IKP sasniedza 6,32 miljardus eiro.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem pieauga par 1,6%.
IKP izmaiņas salīdzināmajās cenās 2016.gada 1.ceturksnī – 2018. gaada 1.ceturksnī
(procentos)
Strauja izaugsme mežsaimniecībā un būvniecībā
2018.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada 1.ceturksni, mežsaimniecībā un mežizstrādē vērojams pieaugums par 22%, kas ir straujākais pieaugums šajās nozarēs kopš 2010.gada.
Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms pieauga par 6%, no tā elektroenerģijas ražošanā un padevē – par 2% un siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā - par 13%. 2018.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada 1.ceturksni, apstrādes rūpniecība pieaugusi par 2%. Nozīmīgāki pieaugumi bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 15%, nemetālisko minerālu izstrādājumu (būvmateriālu) ražošanā – par 12%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas) – par 10%. Savukārt samazinājums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 3%.
Būvniecības produkcijas apjoms 2018.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājās par 36%.
Par 44% vairāk celtas gan ēkas, gan inženierbūves, bet par 16% vairāk veikti specializētie būvdarbi.
Pieaugums vērojams visās inženierbūvniecības apakšnozarēs – ceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 56%, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 61%, pārējā inženierbūvniecībā – par 8%.
Būvniecības nozares straujā izaugsme veicinājusi ar to saistīto nozaru attīstību: karjeru izstrādi – par 32%, būvmateriālu ražošanu – par 12%, arhitektūras un inženiertehniskos pakalpojumus – par 49%.
Mazumtirdzniecība 2018.gada 1.ceturksnī palielinājās par 5%, tajā skaitā pārtikas preču tirdzniecība pieaugusi par 6%, bet nepārtikas preču tirdzniecība pieaugusi par 4%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 3%, bet vairumtirdzniecība – par 1%.
Transporta un uzglabāšanas nozarē samazinājums par 1%, ko ietekmēja kravu pārvadājumu samazināšanās par 7%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbību samazinājums par 2%. Savukārt pasta un kurjeru darbībās vērojams pieaugums par 21% un pasažieru pārvadājumos – par 14%.
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi palielinājušies par 6%, tajā skaitā izmitināšanā – par 11%, ēdināšanā – par 5%.
Informācijas un komunikāciju pakalpojumi pieauguši par 5%, tajā skaitā informācijas pakalpojumi – par 13%, telekomunikāciju pakalpojumi - par 10% un datorprogrammēšana un konsultēšana – par 2%.
Finanšu un apdrošināšanas nozarē, krītoties produkcijas apjomam, palielinājās izmaksu īpatsvars, kas līdz ar cenu paaugstināšanos noteica samazinājumu par 27%, jo tika ciesti zaudējumi no finanšu instrumentu tirdzniecības pretstatā peļņai pagājušā gada 1.ceturksnī, kā arī par 6% samazinājās komisijas naudas ieņēmumi.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares palielinājušās par 6%, no tā arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā analīze un pārbaude – par 49%, centrālo biroju darbība un konsultēšana komercdarbībā – par 3%.
Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2018.gada 1.ceturksnī pieaudzis par 9%.
Vairāk sadārdzinās atpūtas pakalpojumi
Šā gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušajā gada attiecīgo ceturksni mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem palielinājušies par 6%, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 3%, atpūtas un kultūras pasākumiem – par 9%.
Būvniecība sekmējusi pamatkapitāla palielināšanu par 41% mājokļos un citās būvēs.
Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 5%.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 19%, bez mājokļiem, citām ēkām un būvēm arī intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) – par 4%. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) samazinājušies par 2%.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 1.ceturksnī palielinājušies par 2%, tai skaitā preču eksporta – par 5%. Pakalpojumu eksports samazinājies par 5%, ko pamatā ietekmēja kritums transporta pakalpojumu eksportā.
Savukārt preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 6%. Preču imports palielinājās par 6%, un galvenokārt to veidoja ievedums no Eiropas Savienības valstīm (75%), pārsvarā – pārtikas produkti, datori, elektroniskās un optiskās iekārtas. Par 10% palielinājies pakalpojumu imports.
Kopējais darba algas fonds un tā izmaiņas
Šā gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1.ceturksni, par 11% palielinājās darbinieku kopējais atalgojuma fonds, tai skaitā kopējā darba alga – par 11% un darba devēju sociālās iemaksas – par 13%.
Šo kāpumu veicināja atalgojuma fonda pieaugums apstrādes rūpniecībā par 12%, būvniecības nozarē par 24%, pakalpojumu nozarēs – par 9%. Bruto ienesa un jauktais ienākums palielinājās par 3%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 7%.
