Latvijas IKP gada pieaugums 3. ceturksnī – 2,8%

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums.

CSP norādīja, ka IKP galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā un pakalpojumu nozarēs – tas, pēc provizoriskām aplēsēm, bija attiecīgi 4,3% un 3%, tai skaitā mazumtirdzniecībā par 2,1%. Samazinājumu uzrāda iekasēto produktu nodokļu apjoms.

Latvijas IKP šā gada 3. ceturksnī palielinājies par 0,7%, salīdzinot ar iepriekšējo – 2. ceturksni.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apjomu un izmaiņām 2019. gada 3. ceturksnī tiks publicēts 29. novembrī. 

Kā vērtē IKP pieaugumu?

"Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece norādīja, ka šogad pirmajos trīs ceturkšņos vidēji, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, ekonomikas izaugsme ir bijusi ap 2,5%, kas ir gandrīz par pusi lēnāk nekā atbilstošā laika posmā pērn.

"Galvenie iemesli vājākai izaugsmei šogad ir būtiski vārgāks investīciju un eksporta kāpums. Investīcijās vērojam lēnāku pieaugumu gan tādēļ, ka šogad vairs nepalielinās ienākošās Eiropas Savienības investīciju plūsmas, gan tādēļ ka arī privātās investīcijas aug lēnāk lielākas nenoteiktības un piesardzības dēļ. Savukārt eksporta snieguma pasliktināšanās saistāma gan ar kritumu koka un tā izstrādājumu eksportā pēc izcila gada pērn, gan arī ar izaugsmes un tātad arī pieprasījuma bremzēšanos tirdzniecības partneru ekonomikās," skaidroja ekonomiste.

Šogad Latvijas ekonomika ir augusi lēnāk, nekā gaidīts, tāpēc "Swedbank" savu 2,8% IKP izaugsmes prognozi šim gadam pārskatīs uz leju.

"Gaidāms, ka ekonomikas izaugsme turpinās pakāpeniski palēnināties arī nākamajā gadā, bet tā, visticamāk, nenoslīdēs zemāk par 2%," sprieda Buceniece.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka "pēc negaidīti vāja otrā ceturkšņa šī gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme ir atkal nedaudz paātrinājusies".

"Izaugsmes tempa paātrinājums trešajā ceturksnī lielā mērā ir saistīts ar pēdējos trijos gados labāko ražu lauksaimniecībā, kā arī uzlabojumiem enerģētikā. Ilgstošā sausuma dēļ gada sākumā nozarē bija vērojams ievērojams kritums, taču septembrī elektroenerģijas ražošana Latvijā augusi par 44,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Līdz ar to rūpniecībā apjomi auguši par 4,3%. Papildus tam trešajā ceturksnī pakalpojumu nozaru izlaide ir augusi par 3%, taču pakalpojumos šobrīd ir vērojami ļoti spilgti kontrasti starp, piemēram, IT un biznesa pakalpojumiem, kur redzam ļoti lielus divciparu eksporta apjoma kāpumus, un tranzītu, kur šis gads varētu būt sliktākais pēdējās divās desmitgadēs," sacīja Āboliņš.

Pēc viņa teiktā, negatīvs pārsteigums šoreiz ir vājais mazumtirdzniecības sniegums, kur apjomi auguši tikai par 2,1%, lai gan darba algas šogad aug par gandrīz 8%, par ko liecina arī strauji augošie mājsaimniecību noguldījumi komercbankās, un patērētāju noskaņojums ir labvēlīgs. "Šeit, visticamāk, mēs jau redzam Igaunijas akcīzes nodokļu izmaiņu efektu, kas arī izskaidrotu negatīvo produktu nodokļu dinamiku," sprieda bankas ekonomists.

Viņš norādīja, ka ārējā vide labāka nekļūst, ekonomikas izaugsmes prognozes pasaulē un it īpaši eirozonā tiek koriģētas uz leju, signālu par recesijas tuvošanos ASV un Eiropā kļūst vairāk.

"Papildus tam, lai ar pašreizējo budžeta izpildi mēs šogad nepārsniegtu plānoto valsts budžeta deficītu, gada beigās budžetā, visticamāk, nevarēs atļauties tik lielus tēriņus, kā ierasts. Līdz ar to gada pēdējais ceturksnis šobrīd neizskatās cerīgi, būvniecības nozare, visticamāk, būs mīnusos pret iepriekšējo gadu un kopējā ekonomikas izaugsme varētu būt jūtami zem 2%. Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomika šogad varētu augt par aptuveni 2,3%," prognozēja Āboliņš.

Viņš lēsa, ka arī 2020. gadā Latvijas ekonomika varētu pieaugt par 2,3%, taču nākamā gada norises Latvijas ekonomikā ļoti lielā mērā būs atkarīgas no ārējiem faktoriem.

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris StrautiņšLinda Zalāne
    "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka, raugoties uz IKP izlīdzinātajiem datiem, kuros ņem vērā darbadienu ietekmi, redzams – Latvijas ekonomikas izaugsme tupināja "bremzēties, salīdzinot ar otro ceturksni".

     

    KONTEKSTS:

    Latvijas IKP apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem šā gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, pieauga par nepilniem 2%. Tā bija zemākā IKP gada izaugsme nepilnu trīs gadu laikā. Lēnāks ekonomikas gada pieaugums reģistrēts 2016. gada trešajā ceturksnī, kad tas bija 0,5%.

    Saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) aplēsēm Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs 3,2% līmenī. FM šā gada jūnijā samazināja Latvijas nākamā gada IKP izaugsmes prognozi no iepriekš lēstā 3% IKP pieauguma līdz 2,8%.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti