Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, Latvijas IKP šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājuma ar atbilstošu laika posmu pirms gada ir pieaudzis par 0,7%.
CSP norāda, ka IKP kāpumu šā gada trešajā ceturksnī ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā par 2% un pakalpojumu nozarēs – par 1%.
Būvniecības nozarē šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, vērojams kritums par 24%.
Savukārt, salīdzinot ar šā gada 2.ceturksni, būvniecības nozares pievienotā vērtība pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātaiem datiem šā gada trešajā ceturksnī palielinājusies par vairāk nekā 30%.
Produktu nodokļi iekasēti par 4% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.
Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apjomu un izmaiņām 2016. gada trešajā ceturksnī tiks publicēts 30. novembrī, piebilst CSP.
SEB bankas analītiķis Edmunds Rudzītis atzīst, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir gausāka, nekā gaidīts, kas ir saistīts ar atsevišķu nozaru, piemēram, būvniecības vājumu.
Analītiķis prognozē, ka straujāka izaugsme Latvijas ekonomikā varētu atgriezties nākamgad.
Viņš atzīst, ka IKP dati “tomēr nedaudz nepatīkami pārsteiguši”, bija gaidīts, ka pieaugums būs lielāks. Viņš norādīja, ka kritums, kas vērojams būvniecībā, kopumā “velk uz leju” IKP rādītājus, lai gan citās nozarēs ir pat neliels pieaugums. Viņš paredz, ka arī gada pēdējais ceturksnis nebūs iepriecinošs.
Jau ziņots, ka IKP pieaugums šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem bija 2,1%, bet pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātajiem datiem –0,7%.