Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Cēres ceļa atklāšana – svētki visam pagastam

Latvija IKP pieaugumā atpaliek no Lietuvas un Igaunijas

Latvijas IKP gada izaugsme otrajā ceturksnī – zemākā nepilnu 3 gadu laikā

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem šā gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada 2.ceturksni, ir palielinājies par 2%.

Latvijas ekonomikas gada izaugsme šā gada otrajā ceturksnī bijusi zemākā nepilnu trīs gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Lēnāka IKP gada izaugsme reģistrēta 2016. gada trešajā ceturksnī, kad tā bija 0,5%.

 

 

 

Latvijas IKP faktiskajās cenās 2.ceturksnī bija 7,7 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, Latvijas IKP apjoms pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājās par 0,7%.

Ražošanas aspekts

Kā jaunākos IKP datus vērtē ekonomisti

Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists:

Latvijas ekonomikā negatīvi pārsteigumi šogad noteikti ir vairāk nekā pozitīvu ziņu un, ja vēl pērnā gada nogalē mēs bija visstraujāk augošā valsts Austrumeiropas reģionā, tad šobrīd ekonomikas izaugsmes ziņā Latvija jau atrodas vienā no pēdējām vietām mūsu reģionā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas IKP otrajā ceturksnī ir audzis vien par 2%, kas ir lēnākais ekonomikas pieaugums pēdējo 3 gadu laikā, liecina Centrālās statistika pārvaldes publicētā informācija. Tik zema izaugsme ir nepatīkams pārsteigums, taču vienlaikus to nevajadzēt arī uztvert pārāk dramatiski.

Pēc diviem ļoti labiem gadiem ekonomikā, kad būvniecība apjomi Latvijā auga par vairāk nekā 20% gadā, lēnāka izaugsme šogad jau bija gaidāma, taču šoreiz tā ir sakritusi kopā ar globālās ekonomikas bremzēšanos. Izaugsme ir kļuvusi lēnāka arī citur reģionā, lai arī ne tik izteikti kā Latvijā. Otrajā ceturksnī IKP Lietuvā palielinājās par 3,9% un Igaunijā par 3,6%, savukārt Austrumeiropā vidēji IKP otrajā ceturksnī ir audzis par 3,5%. Tas liek domāt, ka lēnā izaugsme Latvijā ir saistīta ne tikai ar vājāku ārējo vidi un iepriekš gaidāmo izaugsmes tempu kritumu būvniecībā, bet arī ar citiem iekšējiem faktoriem. Manuprāt, Latvijas ekonomikai šogad vienkārši nav paveicies, jo gada pirmajā pusē vienlaikus sakrita sausie laika apstākļi un elektroenerģijas ražošanas kritums, tranzīta kravu samazinājums un koksnes cenu korekcijas, kā arī ekonomikā joprojām bija jūtama finanšu sektora pārmaiņu īstermiņa negatīvā ietekme.

Tuvākajos ceturkšņos es būtiskus uzlabojumus Latvijas ekonomikas attīstībā nesagaidu. Līdz gada nogalei Latvijas ekonomikas izaugsme drīzāk kļūs vēl lēnāka. Tādēļ savu šī gada Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi esmu samazinājis no 2,8% uz 2,5%. Domāju, ka nākamgad Latvijas ekonomika varētu augt par 2,3%.

Pēteris Strautiņš, “Luminor" bankas ekonomists:

Latvijā šogad ekonomika aug lēnāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Sezonāli izlīdzinātajos IKP datos starpība starp Baltijas valstīm nav ļoti liela, ap vienu procentpunktu. Šādi rēķinot, Latvijas ekonomika 2.ceturksnī auga par 2,9%, bet pirmajā pusgadā kopumā par 3%.

Sezonāli neizlīdzinātais IKP 2.ceturksnī gada griezumā auga tikai par 2,0%. Domājams, ka 3.ceturksnī tas augs straujāk (visdrīzāk nedaudz ātrāk par 3%), jo tad būs labvēlīga darba dienu skaita ietekme.

Algu pieaugums šogad nav zaudējis tempu, arī aizņemto darbavietu skaits turpina palielināties. Tāpēc ekonomiskā situācija sabiedrības vairākumam joprojām ir visnotaļ patīkama. Taču pie apvāršņa klīst mākoņi, nākamgad izaugsme visdrīzāk vēl piebremzēsies. Varam pamatoti cerēt uz izaugsmes paātrinājumu 2021. gadā un pēc tam. To varētu virzīt iespējama pasaules ekonomikas izaugsmes paātrināšanās, Latvijas mājokļu investīciju cikla virzība, kā arī “Rail Baltica” būvniecība.

Galvenais bažu iemesls šobrīd ir reģionu labklājībai īpaši svarīgā apstrādes rūpniecība, kas gada nogalē un nākamgad varētu būt viena no vājākajām nozarēm. Koksnes produktu cenu kritums jau izpaužas, pastāv risks, ka nozares globālais vājums bremzēs līdz šim lielisko metālapstrādes un mašīnbūves attīstību.

2019.gada 2.ceturksnī pēc provizoriskajiem aprēķiniem lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums – par 24,5%, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums ir 5,8%.

 

Apstrādes rūpniecība pieaugusi par 0,4%. No lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm ražošanas apjomu pieaugums bija tikai gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 11,7%. Pozitīvi nozares attīstību ietekmēja pieaugumi poligrāfijas nozarē – par 4,1%, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 16,6%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 25,6%.

Savukārt samazinājums vērojams pārtikas produktu ražošanā par 1,1%, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā par 3,2% un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 7,7%.

Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 1%. Ēku būvniecības apjoms pieauga par 4,6%, inženierbūvniecības apjoms samazinājies par 3,8% (tajā skaitā, ceļu un dzelzceļu būvniecībā vērojams pieaugums par 16,1%, bet samazinājums par 32,4% vērojams pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā). Specializētie būvdarbi veikti iepriekšējā gada līmenī.

Mazumtirdzniecība palielinājās par 2,5%, tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 2,7%, bet nepārtikas preču tirdzniecība (ieskaitot auto degvielas tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās) pieaugusi par 2,4%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 5,5%, bet vairumtirdzniecībā vērojams pieaugums par 4,7%.

Transporta un uzglabāšanas nozarē samazinājums par 3,7%, ko ietekmēja kravu pārvadājumu samazināšanās par 4,9%, pasažieru pārvadājumu pieaugums par 4,3%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sniegto pakalpojumu apjoma samazinājums par 7,1%, pasta un kurjeru darbību palielinājums par 19,3%.

Izmitināšanas un ēdināšanas nozaru sniegto pakalpojumu apjoms palielinājies par 8,6%, tostarp izmitināšanā – par 3,5%, bet ēdināšanas pakalpojumu sniegšana palielinājās par 11%.

Informācijas un komunikāciju pakalpojumi pieauguši par 2%, tostarp datorprogrammēšana un konsultēšana – par 11%, savukārt telekomunikāciju un informācijas pakalpojumu nozarēs samazinājums, attiecīgi – par 3,3% un 7%.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē kritumu par 7,6% ietekmēja monetāro finanšu iestāžu pievienotās vērtības samazinājums par 13,8%, ko noteica finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas samazinājums un komisijas naudas ieņēmumu samazinājums (galvenokārt nerezidentu sektorā). Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozari un pārējo finanšu pakalpojumu darbības nozares attīstību ietekmēja pozitīvi (pieaugumi attiecīgi par 15,6% un 12,2%).

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko nozaru sniegto pakalpojumu apjomi palielinājušies par 9,7%, no tā arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā analīze un pārbaude – par 10,9%, centrālo biroju darbība un konsultēšana komercdarbībā – par 19,8%, savukārt samazinājums par 9,2% vērojams citu zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2019.gada 2.ceturksnī samazinājies par 3,2%.

Izlietojuma aspekts 

Turpinot palielināties mājsaimniecību ienākumiem, mājsaimniecību izdevumi galapatēriņam 2019. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušajā gada attiecīgo ceturksni palielinājās par 3,6%.

Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem palielinājušies par 3,1%, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 1,2%, atpūtas un kultūras pasākumiem – par 4,4%.

Mājsaimniecību izdevumi par mājokli, kurus veido tēriņi par mājokļa īri, uzturēšanu un remontu, ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo, palielinājušies par 3,2%. Šīs izdevumu grupas veido 62% no visiem kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 2,3%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 4,3%. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājās par 1%. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) pieauguši par 6,4% un intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) – par 12,9%.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 2.ceturksnī palielinājušies par 1,9%, tostarp preču eksporta (69 % no kopējā eksporta) – par 0,6% un pakalpojumu eksporta – par 4,9%.

Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 7,0 %. Preču imports, kas veido 83 % no kopējā importa, palielinājās par 6,9 %, bet pakalpojumu imports – par 7,3%.

Ienākumu aspekts

2019.gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada 2.ceturksni, faktiskajās cenās par 9% palielinājās kopējais darbinieku atalgojums, tostarp kopējā darba alga – par 9% un darba devēju sociālās iemaksas – par 9,4%.

Kopējais darba algas fonds un tā izmaiņas

Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās būvniecībā – par 14,5%, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē par 12%, bet komercpakalpojumu nozarēs – par 10,6%. 

IKP izmaiņas Baltijas valstīs

(salīdzināmajās cenās sezonāli un kalendāri neizlīdzināts, procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu)

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti