Latvijas IKP gada izaugsme 4. ceturksnī sabremzējusies līdz 1,1%

2019. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 1,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums.

IKP galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums pakalpojumu nozarēs (pēc provizoriskām aplēsēm – 0,9%), tai skaitā mazumtirdzniecībā par 1,7%. Nelielu samazinājumu uzrāda apstrādes rūpniecība. Palielinājies iekasēto produktu nodokļu apjoms.

Salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, IKP pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājies par 0,2%.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apjomu un izmaiņām 2019. gada 4. ceturksnī tiks publicēts 28. februārī.

10 gados lielākā izaugsmes ātruma atšķirība

Latvijas ekonomika pagājušajā gadā augusi par aptuveni 2,1%, lēš ekonomisti pēc jaunāko CSP datu publicēšanas. Tādējādi Latvijas ekonomikas izaugsme pērn bijusi krietni zemāka nekā iepriekšējos pāris gados.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidroja, ka Latvijas IKP izaugsme šobrīd ir zemākā kopš 2016. gada, un tas vismaz daļēji ir saistīts ar ārējiem faktoriem.

"Pasaules ekonomika pērn auga vien par aptuveni 3%, un pasaules tirdzniecība pat samazinājās, kas ir sliktākais globālās ekonomikas sniegums kopš 2009. gada. Tomēr Lietuvā un Igaunijā pērnā gada pirmajos trijos ceturkšņos IKP auga par vidēji 4,1%, un Lietuvā arī 4. ceturksnī izaugsme saglabājās 3,8% apmērā.

Šī ir lielākā ekonomikas izaugsmes ātruma atšķirība starp Latviju un pārējo Baltiju pēdējos vismaz 10 gados.

Tādēļ Latvijas lēno ekonomikas izaugsmi 2019. gadā tikai ar nelabvēlīgu situācija pasaules tirgos izskaidrot nevar un domāju, ka lielā mērā tā ir saistīta ar neveiksmīgu apstākļu sakritību, kā arī iekšējām politikas kļūdām," sprieda bankas "Citadele" ekonomists.

Pēc viņa teiktā, pie pērnā gada neveiksmēm pieskaitāms sausums gada sākumā, kas negatīvi ietekmēja enerģētiku un lauksaimniecību, koksnes cenu straujais kritums un tranzīta kravu samazinājums. Tāpat lēnā ekonomikas izaugsme ceturtajā ceturksnī vismaz daļēji ir saistīta arī ar ne pārāk veiksmīgu budžeta politiku. Latvijas ekonomiku pērn turpināja bremzēt arī pārmaiņas finanšu sektorā un bažas par iespējamo nokļūšanu pelēkajā sarakstā. 

Koronavīrusa izplatība negatīvi ietekmēs izaugsmi

Taču pasaules ekonomikā arvien vairāk parādās stabilizācijas pazīmes, un tā ir laba ziņa mūsu eksportētājiem. Vienlaikus būvniecībā 2020. gads, visticamāk, nebūs īpaši veiksmīgs, un būvniecība šogad varētu būt mīnusos, lēsa ekonomists. Viņaprāt, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad kopumā varētu būt 2,3%, lai gan jauni iekšēji vai globāli satricinājumiem var likt samazināt 2020. gada izaugsmes prognozes zem 2%.

"Par šādu satricinājumu varētu kļūt straujā koronavīrusa izplatība Ķīnā un citviet pasaulē. Šobrīd vairs nav jautājums, vai tam būs negatīva ietekme uz ekonomiku, bet gan - cik liela,"

teica Āboliņš, lēšot, ka Ķīnas izaugsmes tempa samazinājums varētu būt 1%, bet Baltijas ekonomikas – par 0,1 procentpunktu.

Arī "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija norādīja, ka ietekme no vīrusa uzliesmojuma atspoguļosies gan Ķīnas, gan, visticamāk, arī pasaules ekonomikas izaugsmē.

"Lielāka ietekme uz ekonomiku, īpaši pasaules kontekstā, būs nevis tiešajam efektam, kas saistīts ar vīrusa skartajiem iedzīvotājiem vai valsts pasākumiem vīrusa iegrožošanai, bet gan netiešajam efektam, kas rodas paaugstinātas neskaidrības un baiļu par iespējamu inficēšanos dēļ. Vīruss jau šobrīd ir paspējis mainīt ekonomikas dalībnieku paradumus un plānus – dažkārt pat tad, ja šie uzņēmumi un iedzīvotāji neatrodas riska zonā.

Masveidā atcelti starptautiskie lidojumi, notiek ārzemnieku evakuācija, uzņēmumi drošības nolūkos slēdz veikalus, iedzīvotāji atcēluši ceļojumus, izvairās no publiskām vietām utt.

Tādēļ, pat ja izdodas vīrusa izplatību drīzumā ierobežot, ekonomiskā ietekme būs jūtama. Savukārt Latvijas ekonomikas reakcija būs atkarīga no tā, cik spēcīgi cietīs pasaules izaugsme," sacīja "Swedbank" ekonomiste.

"Swedbank" prognozē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme arī šā gada sākumā būs lēna. Straujāku tautsaimniecības attīstību varētu izjust gada otrajā pusē, taču riski joprojām ir lejupvērsti. Kopumā šogad "Swedbank" prognozē izaugsmi 2,2% apmērā – līdzīgu kā pagājušajā gadā.

Tikmēr "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmēja, ka draudošā Ķīnas ekonomikas paralīze ceļošanas ierobežojumu un uzņēmumu darba pārtraukšanas dēļ šobrīd jebkādu prognozēšanu padara gandrīz bezjēdzīgu.

"Taču, ja vīrusa infekcijas ietekme tomēr nekļūs par noteicošo faktoru pasaules ekonomikā, varētu gaidīt, ka Latvijas ekonomikas izaugsme gada griezumā 2-3 ceturkšņus paliek apmēram pašreizējā līmenī, uzlabojoties gada beigās, bet straujāk paātrinoties nākamgad. 2020. gadā kopumā IKP pieaugums varētu būt apmēram 1,5%," teica Strautiņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti