Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,7%.
"Mēs redzam, ka iekšzemes kopprodukts pirmajā ceturksnī ir bijis virs tā līmeņa, līdz kuram tas bija nokrities pērn otrajā ceturksnī, kad Latviju pandēmija skāra pirmo reizi. Kad bija šis te pirmais vilnis. Ko tas mums rāda? Tas rāda to, ka, lai gan pandēmijas otrajā vilnī saslimstības rādītāji bija augstāki, kā mēs redzējām no publikācijām, arī ārkārtējā situācija tika izsludināta un bija spēkā ilgāk, tomēr sabiedrība ir būtiski pielāgojusies, tie ir gan patērētāji, gan ražotāji, gan pakalpojumu sniedzēji," vērtēja Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.
Paula prognozēja, ka, pakāpeniski samazinoties Covid-19 ierobežojumiem, gada otrajā ceturksnī ekonomikas aktivitāte, visticamāk, uzlabosies.
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Ražošanas aspekts
CSP skaidroja, ka 2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares samazinājums novērtēts 3,9% apmērā, mežsaimniecībā – par 3,3%, bet zivsaimniecībā vērojams pieaugums par 40,6%.
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Pozitīvas attīstības tendences vērojamas visās galvenajās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,4%, apstrādes rūpniecība – par 1,6%, bet elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana – par 11,2%.
Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības palielinājumu par 1,6% būtiski veicināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares.
Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums par 2,5%, bet pārtikas produktu ražošana samazinājās par 6%.
Būvdarbu apjoma samazinājumu ietekmēja gan Covid-19, gan nozares attīstībai nelabvēlīgi laika apstākļi (aukstāks laiks). Lielai daļai būvniecības uzņēmumu tika pabeigti liela apjoma projekti, bet jauni vēl netika uzsākti. Visās trijās būvniecības apakšnozarēs bija vērojams kritums, kuru ietekmē kopējais būvniecības produkcijas apjoms samazinājās par 12,4%. Būtiskākais samazinājums vērojams ēku būvniecībā – par 16,6% un inženierbūvniecībā – par 11,6%. Savukārt specializētie būvdarbi pārskata periodā veikti par 6% mazāk.
2020. gada decembra beigās pastiprināto tirdzniecības ierobežojumu dēļ 2021. gada 1. ceturksnī mazumtirdzniecība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1. ceturksni samazinājās par 5,1%, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 0,2%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā kritums bija straujāks – par 8,1% (tajā skaitā degvielas mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās pieauga par 7,7%). Vairumtirdzniecībā (pieaugums par 6,4%) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieaugums konstatēts svarīgākajās nozares apakšgrupās. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un remonta nozarē pieaugums par 12,6%.
Turpinoties ārkārtas stāvokļa stingrajiem pārvietošanās un ekonomiskās darbības ierobežojumiem, pasažieru pārvadājumos vērojams samazinājums par 50,6%, kravu pārvadājumos – par 1,7%, bet uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās – par 1%.
Savukārt pozitīvi transporta un uzglabāšanas nozares attīstību ietekmēja pasta un kurjeru darbības – pieaugums par 34,9%.
Covid-19 pandēmijas mazināšanai veiktie ierobežojumi turpināja būtiski ietekmēt izmitināšanas un ēdināšanas nozaru sniegtos pakalpojumus– samazinājums par 53,3%, tajā skaitā izmitināšanā – par 61,8%, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā – par 50,7%.
Informācijas un komunikāciju nozares pievienotās vērtības samazinājumu par 0,4% ietekmēja apjoma kritums informācijas pakalpojumu nozarē par 1,8%, savukārt telekomunikāciju pakalpojumu sniegšana pieauga par 4,4% un datorprogrammēšanas un konsultēšanas darbības – par 0,6%.
Viena no veiksmīgākajām nozarēm ar pieaugumu 15,2% apmērā bija finanšu un apdrošināšanas joma, kur kāpumu nodrošināja finanšu pakalpojumu nozare un apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozare. Finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošajās darbībās ir bijis kritums. Finanšu pakalpojumu nozarē pieaugumu nodrošināja komisijas naudas ieņēmumu un finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas pieaugums. Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē pieaugumu noteica dzīvības apdrošināšana, kur samazinājās bruto izmaksātās atlīdzības, un privātie pensiju plāni (3. pensiju līmenis), kur pieauga kopējās iemaksas un samazinājās izmaksātais papildpensijas kapitāls.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoma samazināšanos par 5,8% ietekmēja par 18,2% mazāk sniegto pakalpojumu centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās, kā arī arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu jomā, tehniskajā pārbaudē un analīzē – par 10,0%. Savukārt veiksmīga bija darbība reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu jomā – pieaugums par 24,4%.
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares samazinājušās par 14,5%. Nozares kritumu ietekmēja apjoma samazināšanās visās apakšnozarēs, taču ievērojamākais samazinājums par 49,8% bija ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarē, kā arī darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanas ar personālu – par 25,6%. Iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu veikšana samazinājās par 6,7%, bet ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumi – par 8,1%.
Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms šī gada 1. ceturksnī palielinājās par 9,8%, ko sekmēja pieaugums lielākajās produktu nodokļu grupās – gan pievienotās vērtības nodokļa, gan arī akcīzes nodokļa ieņēmumos.
Salīdzinot ar IKP ātro novērtējumu, nozaru kopējās pievienotās vērtības novērtējums pieauga par 0,4 procentpunktiem (ieguldījums IKP izaugsmē), bet uz periodu attiecināmie produktu nodokļiem kopējo novērtējumu ietekmēja pozitīvi un palielināja IKP par 0,5 procentpunktiem.
Izlietojuma aspekts
2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību galapatēriņa kopējie izdevumi ir samazinājušies par 7,4%.
Mājsaimniecību izdevumus jau gadu galvenokārt ietekmē Covid-19 pandēmija, kas sākās pagājušā gada pirmā ceturkšņa beigās. Valdības pieņemtie ierobežojošie pasākumi joprojām būtiski iespaidoja mājsaimniecību izdevumus izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī atpūtas un kultūras pasākumiem. Izdevumi minētajās grupās samazinājās attiecīgi par 53,2% un 54,9%. Mājsaimniecību tēriņi par transportu (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) nokritušies par 6,8%. Pārtikas precēm, kas iegādātas gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē, mājsaimniecības tērējušas par 1,7% vairāk, bet izdevumi par mājokli pieauguši par 3,5%, ko galvenokārt ietekmēja laika apstākļi šajā ziemā.
Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 2,9%.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā samazinājās par 4,5%. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs samazinājās par 12,9%, ko ietekmēja gan noteiktie ierobežojumi pandēmijas apkarošanai, gan nelabvēlīgie laika apstākļi. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) palielinājās par 7,9% un intelektuālā īpašuma produktos – par 5,5%.
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi samazinājušies par 1%. Preču eksports palielinājās par 4%. Galvenās eksportētās preces bija koks un tā izstrādājumi kā arī mehānismi, mehāniskās ierīce un elektroiekārtas. Covid-19 pandēmija negatīvi ietekmēja pakalpojumu eksportu, kas samazinājās par 14,6%. Kritumu uzrādīja transporta un ar tūrismu saistīto pakalpojumu eksports, bet palielinājās citas saimnieciskās darbības pakalpojumu (pētniecības un attīstības, profesionālie un vadībzinību, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi), datorpakalpojumu un būvniecības pakalpojumu eksports.
Ienākumu aspekts
2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, faktiskajās cenās kopējais darbinieku atalgojums samazinājās par 0,7%, tai skaitā kopējā darba alga samazinājās – par 0,1%, bet darba devēju sociālās iemaksas samazinājušās par 3,7%.
Pakalpojumu nozarēs kopējais darbinieku atalgojums samazinājies par 2,5%, tajā skaitā vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta, transporta un uzglabāšanas, un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozaru grupā samazinājums ir 11,6%, taču valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas, izglītības, veselības un sociālās aprūpes nozaru grupā vērojams pieaugums – 12,5%.
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums samazinājās par 1,3%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 15%, informēja CSP.
