Pusdiena

Reemigrācijas plāna aktivitātēm pietrūcis naudas, jauna plāna nebūs

Pusdiena

Krievijas lidmašīnas Tu-154 katastrofu, visticamāk, izraisījusi pilotu kļūda

Latvijas iespējas manevrēt ar ES fondu naudu būs visai ierobežotas

Latvijas iespējas manevrēt ar ES fondu naudu būs visai ierobežotas

Plānojot pieejamo Eiropas Savienības (ES) fondu izmantošanu, iesaistītajām pusēm ir jārēķinās, ka iespējas neveiksmi cietušu projektu finansējumu novirzīt citiem mērķiem, kā arī iespējas pārplānot fondu izmantošanas prioritātes tuvākajos gados būs visai ierobežotas – tā nesenā diskusijā atzinuši vairākas atbildīgās amatpersonas, analizējot līdz šim vērojamo kavēšanos ar Eiropas Savienības fondu apgūšanu.  

Tieši gausā Eiropas Savienības fondu apguve un ar to saistītais panīkums būvniecības jomā ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijas ekonomikas izaugsme pēdējos ceturkšņos ir būtiski apsīkusi. Tomēr nesen notikušā Eiropas Savienības fondu apguvei veltītā sēdē Saeimas deputāti secināja, arī nākamajos gados Eiropas fondu apguve, visticamāk, iesaistītajām pusēm sagādās ne mazums galvassāpju.

Pirmkārt, ekspertu teiktais liecina, ka iespējas būtiski mainīt fondu izmantošanas mērķus un prioritātes būs visai ierobežotas. Piemēram, deputātu Anriju Matīsu (“Vienotība”) interesēja iespēja, vai naudu no neveiksmīgākiem projektiem būtu iespējams novirzīt, piemēram, autoceļiem.

“Ja mēs redzam, ka vairākās nozarēs šie fondi netiek izmantoti, vai nav izmantoti lietderīgi, vai ir kāds projektu trūkums... Vai ir kāda iespēja pārdalīt šo finansējumu, piemēram, uz reģionālajiem autoceļiem, kur situācija ir sliktāka?” interesējās Matīss.  

Finanšu ministrijas ekspertiem, atbildot uz šo jautājumu, nācās atzīt, ka līdzekļu izmantošanas veidu lielā mērā nosaka pašas Latvijas iepriekš apstiprinātās prioritātes un sarunas ar Eiropas Komisiju, kurās jau iepriekš finansējums autoceļiem piešķirts visai negribīgi, tāpēc iespējas Eiropas fondus novirzīt autoceļiem vēl lielākā apjomā praktiski nebūs.

Tāpat paredzams, ka Eiropas fondu investīcijas nebūs iespējams novirzīt, piemēram, ražošanas iekārtām.   

“Viņi skaidri pozicionēja, ka visiem ieguldījumiem uzņēmējdarbībā ir jābūt caur finanšu instrumentiem. Šis bija galvenais uzstādījums,” uzsvēra Finanšu ministrijas pārstāvis Boriss Kņigins.

“Pie tā uzstādījuma tad nākamais solis, ko mēs panācām, bija atsevišķas programmas, kurās mēs iekārtas atbalstījām. Par finanšu sadalījumu tām iekārtām –  šis ir jautājums par to politisko ietvaru, ko mums iedeva sarunām ar Eiropas Komisiju, un to, ko pozicionēja nozares ministrijas,” sacīja Kņigins.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Aino Salmiņš norādīja uz to, ka Latvijas atbildīgās institūcijas un arī uzņēmēji var nebūt gatavi straujai Eiropas Savienības fondu izlietojuma prioritāšu maiņai, jo projektu plānošana un ieviešana Latvijā ir gausa un smagnēja.  

“Kas tad tiem autoceļu būvniekiem tagad jāmāca - vati būvēt, kad tagad tā siltināšana nāks? Kas notiks ar tām nozarēm? Tā ir lieta, kas uztrauc arī pašvaldības, jo šī haotiskā plānošana rada lielus zaudējumus,” pauda Salmiņš.

“Mēs te mācām pašvaldības taisīt visādus investīciju čemodānus, taisīt visādus investīciju plānus, Eiropas Savienības aktivitātes arī tam pakārtojamBet tad, kad atnāk nopietns uzņēmējs – kur ir vislielākā nelaime? Vislielākā nelaime ir, ka mēs caur šo stagnātisko plānošanu, starp attīstības programmām nespējam pārkārtot šīs prasības investoru prasībām,” uzskata Salmiņš.

Vienlaikus eksperti atzīst, ka pagaidām nopietns risks zaudēt pieejamos Eiropas Savienības līdzekļus ir divās nozarēs – veselības aprūpē, kā arī transporta nozarē, kur joprojām kavējas lēmuma pieņemšana par dzelzceļa elektrifikācijas projektu.

Jau ziņots, ka progress Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanā ir dinamisks,  liecina jaunākais Finanšu ministrijas sagatavotais pārskats, kurā norādīts, ka novembrī vien apstiprināti projekti par vairāk nekā 50 miljoniem eiro. Valdība tomēr atzīst – joprojām lēmumi nav pieņemti par vairākiem kritiski nozīmīgiem projektiem.

Līdz šim visgausāk Eiropas fondu apgūšanas plāni īstenojušies projektos, kuri ir saistīti ar e-pārvaldi, informācijas un telekomunikāciju tehnoloģijām, kā arī projektos, kas saistīti ar pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju – tātad nozarēs, kurām, pēc daudzu ekspertu domām, būs izšķirīgi svarīga nozīme Latvijas ekonomikas nākotnes attīstībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt