Ja uzņēmuma "Latvijas gāze" akcionāru vairākums izlems nekotēt jaundibināmā gāzes pārvades un uzglabāšanas uzņēmuma "Conexus Baltic Grid" akcijas, tas būs nelabvēlīgs lēmums uzņēmuma mazajiem akcionāriem un it īpaši institucionālajiem investoriem – šādas bažas par "Latvijas gāzes" reorganizāciju pauž ieguldījumu pārvaldītāja "Finasta Asset Management" vadītājs Andrejs Martinovs.
Viņš norāda – ja jaunizveidotais uzņēmums ir slēgts, tas vairs nav piemērots, piemēram, pensiju fondu ieguldījumiem, un pensiju fondiem no šīm akcijām nāksies atbrīvoties.
"Ja šis lēmums nekotēt [uzņēmuma akcijas biržā] tiešām tiks pieņemts, tad tas diezgan būtiski skars mazākuma akcionāru intereses. Pēc būtības sanāk tā, ka pensiju fondi vai institucionālie investori, kas ir ieguldījuši „Latvijas gāzes” akcijās, - izeja no situācijas, no tās reorganizācijas, ir pieprasīt likvidācijas kvotu,” sprieda Martinovs.
Pēc Martinova vērtējuma, ja tiks pieņemts lēmums par slēgtas akciju sabiedrības izveidi, lēmums var būt arī pretrunā ar likumu.
"Šeit es arī saskatu Finanšu instrumentu tirgus likuma pārkāpumu, jo šādā veidā daļa no esošā aktīva tiks izslēgta no regulētā tirgus. Finanšu instrumentu tirgus likums tieši sargā mazākuma akcionāru intereses, lai tādos gadījumos tas, kas izslēdz no regulēta tirgus, izsaka akciju atpirkšanas piedāvājumu mazākuma akcionāriem,” teica Martinovs.
Tiesa, biržas "Nasdaq" valdes locekle Liene Dubava uzsver, ka "Latvijas gāzes" reorganizācijas procesu nevar vērtēt kā parastu gadījumu.
"Pirmkārt, ir jāatceras, ka pats reorganizācijas process nav brīvprātīgs. Tā nav uzņēmuma iniciatīva, bet gan piespiedu situācija, kur pamatprincipus nosaka normatīvie akti. Otrkārt, šis process notiek ļoti saspringtos termiņos, jo to paredz valdības lēmums. Un šīs divas lietas arī ietekmē visu šo reorganizācijas procesu," atzina Dubava.
Biržas valdes locekle neslēpj, ka birža būtu ieinteresēta, lai arī jaunizveidojamais uzņēmums "Conexus Baltic Grid" tiktu kotēts biržā, tomēr gala lēmums būs jāpieņem jau jaunā uzņēmuma akcionāriem.
"Protams, mēs kā birža ļoti priecātos redzēt šo uzņēmumu arī savos sarakstos, līdzīgi kā tas notika ar Lietuvas uzņēmumu.
Bet tas, vai kotēt uzņēmumu biržā vai ne, būs šī jaunizveidotā uzņēmuma akcionāru lēmums,” noteica Dubava.
Par iespēju, ka "Latvijas gāzes" lielajiem akcionāriem varētu būt interese jaunizveidojamo uzņēmumu veidot kā slēgtu akciju sabiedrību, liecināja "Latvijas gāzes" komentārs ziņu aģentūrai BNS, kur pieļauta šāda iespēja. Tiesa, "Latvijas gāzes" galvenais jurists Māris Onževs uzsver, ka nekādu saistoši lēmumi vēl nav pieņemti, un arī aicina esošos "Latvijas gāzes" akcionārus būt aktīviem reorganizācijas procesā.
"Lēmums par šī uzņēmuma nodalīšanu tiks pieņemts "Latvijas gāzes" akcionāru ārkārtas sapulcē šā gada 2.septembrī. Tomēr par pašu jauno uzņēmumu – vai tas tiks kotēts [biržā] vai ne, tas tiks izlemts šī jaunā uzņēmuma dibināšanas sapulcē, kas būs šā gada rudenī. Līdz ar to „Latvijas gāze” šobrīd nevar pieņemt lēmumu par to, vai tiks kotēts vai netiks kotēts [biržā] šis uzņēmums. Tas ir jaunā uzņēmuma akcionāru jautājums,” teica Onževs.
"Latvijas gāzei" ir vairāk nekā 6000 akcionāru, tomēr gandrīz 97% akciju pieder četriem lielākajiem akcionāriem – uzņēmumiem "Gazprom", "Itera", "Marguerite Gas" un "Uniper Ruhrgas".
Jau ziņots, ka Saeimā šā gada 11.februārī galīgajā lasījumā atbalstīja plaši diskutētos grozījumus Enerģētikas likumā. Ar tiem noteikta kārtība, kāda konkurencei atvērs dabasgāzes tirgu un kā tiks reorganizēts līdzšinējais tirgus monopolists - uzņēmums AS "Latvijas gāze".
Saskaņā ar Enerģētikas likuma grozījumiem "Latvijas gāzei" līdz 2017.gada aprīlim jāizveido juridiski neatkarīgs dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators. Savukārt nākamo deviņu mēnešu laikā - līdz 2017.gada beigām šis uzņēmums būs jāpārdod jau citiem īpašniekiem, kuri nav saistīti ar "Latvijas gāzes" esošajiem akcionāriem.
