Līgums pieļauj piekļuves ierobežošanu
“Latvijas gāzes” un tā piegādātāju ilgtermiņa līgumi paredz, ka uzņēmumam ik gadu Latvijas tirgū ir jārealizē aptuveni 1,3 miljardu kubikmetru dabasgāzes. Un likums paredz – gadījumā, ja uzņēmumam ir grūtības izpildīt šo saistību un tā rezultātā tas var ciest zaudējumus, tas var lūgt tiesības ierobežot citu pušu piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Šāda iespēja likumā ir paredzēta, lai nodrošinātu gāzes piegādātāju finanšu stabilitāti un gāzes piegāžu drošību.
Tieši šo argumentu “Latvijas gāze” izmantoja, vēršoties pie regulatora ar lūgumu atļaut tai ierobežot piekļuvi gāzes tīkliem saistībā ar energokompānijas “Latvenergo” nodomu iegādāties dabasgāzi savam patēriņam no Lietuvas.
Jāmin, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, gāzes cenu krituma dēļ šogad pirmajā pusgadā Latvijā realizētās gāzes apjoms ir būtiski – par aptuveni 15% – pieaudzis.
Analizējot “Latvijas gāzes” iesniegto informāciju, faktiskos dabasgāzes tirdzniecības apjomus un līgumus ar piegādātājiem, regulators nonāca pie secinājuma, ka, ņemot vērā piegādes līgumu nosacījumus un arī faktisko tirgus situāciju, aizsargāt “Latvijas gāzi” no konkurences šobrīd nav nepieciešams.
“Mēs analizējām gan to informāciju, kuru “Latvijas gāze” sniedza attiecībā uz savām prognozēm par šo gadu, gan faktisko situāciju, kāda ir bijusi šajā gadā. Jāatzīst, ka tur bija novērojamas atšķirības. Tā ka šie apsvērumi arī ir iekļauti mūsu lēmumā – gan par to, cik “Latvijas gāze” plānoja piegādāt Latvijas lietotājiem, gan arī par to, cik faktiski ir ticis piegādāts,” norādīja SPRK padomes vadītājs Rolands Irklis.
Iespēju varētu izmantot “Latvenergo”
Regulatora pieņemtais lēmums jau ir stājies spēkā, un “Latvijas gāzei”, ja tā atteiksies to ņemt vērā, nāksies rēķināties ar naudas sodu.
“Šobrīd mēs esam izteikuši par vienu gadījumu brīdinājumu, un attiecīgi, ja šādi gadījumi atkārtojas, tad tas, visticamāk, vairs nevar būt tikai brīdinājums, bet runa ir par naudas sodu. Par konkrētiem apmēriem gan es šobrīd vēl nerunāšu,” saka Irklis.
Par šādu lēmumu gandarīta ir energokompānija “Latvenergo”, kura neizslēdz iespējas lielākiem gāzes iepirkumiem no citiem piegādātājiem jau šogad. “Mēs vērtēsim cenu. Un, ja izrādīsies, ka tā ir konkurētspējīgāka par “Latvijas gāzes” piedāvājumu un šie nosacījumi darbosies de facto un “Latvijas gāze” neliks šķēršļus, es neredzu nekādu iemeslu, kādēļ lai mēs neiegādātos lielākus apjomus,” saka “Latvenergo” valdes loceklis Māris Kuņickis.
LG: Regulatora lēmums - līguma pārkāpums
Tikmēr “Latvijas gāze” uzsver, ka regulatora lēmumu noteikti pārsūdzēs.
Gāzes piegādātājā arī pievērš uzmanību tam, ka domstarpības starp valsts institūcijām un uzņēmumu nav tik daudz saistītas ar iespējamiem uzņēmuma zaudējumiem, bet gan ar esošo saistību ievērošanu.
“Šeit varbūt ir runa ne tik daudz par zaudējumiem, cik par to, ka šāda prettiesiska tirgus atvēršana pirms 2017.gada 3.aprīļa jau vien ir privatizācijas līguma pārkāpums. Un tālāk jau zaudējumi – tas ir nākamais punkts, par ko ir nedaudz no regulatora puses nekorekti spekulēt, cik lieli būtu zaudējumi. Tādā ziņā – spēlējot pokeru, kā tāds azartisks pokera spēlētājs, rēķinot, cik būs zaudējumu.
Manuprāt, svarīgākais šajā notikumā ir fakts, ka notiek šī prettiesiskā tirgus atvēršana pirms 2017.gada 3.aprīļa. Un par to jau ir šis strīds.
Vēlos uzsvērt, ka tieši Rietumeiropas akcionāri ir tie, kuri iebilst pret šādu valsts rīcību. Viņi arī rakstveidā ir noformējuši savus iebildumus,” saka uzņēmuma juridiskā departamenta vadītāja vietnieks Māris Onževs.
Jāmin, ka līdz ar regulatora lēmumu Latvijas lietotāju tiesības iegādāties dabasgāzi no alternatīviem piegādātājiem, piemēram, starptautiskajos dabasgāzes tirgos un piegādāt to Latvijā savam patēriņam netiek ierobežotas. Savukārt no nākamā gada aprīļa darbību Latvijas tirgū varēs uzsākt arī citi tirgotāji.
