Neiztērētie krājumi deva iespēju ilgāk nodrošināt gan Latvijas, gan Igaunijas un Krievijas patērētājus no krātuves un ļāva izpildīt papildus remontdarbus Inčukalna krātuvē un Latvijas-Krievijas savienojošajā pārvades tīklā, kas nav iespējams iesūknēšanas laikā.
Apkures sezonas laikā no Inčukalna krātuves patērētājiem Latvijā piegādāts miljards kubikmetru dabasgāzes. Savukārt kaimiņvalstīm Krievijai, Igaunijai un Lietuvai kopumā tika piegādāti aptuveni 900 miljoni kubikmetru dabasgāzes. Salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, gan Latvijas, gan kaimiņvalstu vajadzībām piegādāts par aptuveni 100 miljoniem kubikmetru mazāk.
Kopējais krājumu atlikums ir 425 miljoni kubikmetru dabasgāzes, no tiem gandrīz 300 ir Latvijas vajadzībām. Iepriekšējā gadā 11.aprīlī atlikums bija 180 miljoni kubikmetru.
Līdz rudenim paredzēts sasniegt tādu pašu aktīvās dabasgāzes apjomu kā iepriekšējos gados - 2,3 miljardus kubikmetru. Ņemot vērā to, ka krātuvē ir liels atlikums, vēlāka iesūknēšana neradīs problēmas, jo jāiesūknē mazāks apjoms, norada „Latvijas gāze”.
Apkures sezonas laikā visa dabasgāze Latvijas patēriņam tiek piegādāta no krātuves. Vasaras laikā patērētājiem dabasgāze tiek piegādāta tieši no Krievijas pārvades sistēmas, vienlaicīgi to sūknējot krātuvē. Iesūknēšana parasti ilgst no aprīļa līdz oktobrim, savukārt izsūknēšana - no oktobra līdz martam vai aprīlim.
Krātuve tika nodota ekspluatācijā 1968. gadā, un tās mērķis ir uzkrāt dabasgāzi apkures sezonai, kuras laikā ievērojami pieaug dabasgāzes patēriņš un kuras laikā nav iespējams pietiekamos apjomos piegādāt kurināmo pa maģistrālajiem gāzesvadiem no atradnēm Sibīrijā.
