Lietuvas uzņēmumi šos pārmetumus noraida, mudinot Latviju pašu aktīvāk domāt par pielāgošanos jauniem apstākļiem Baltijas tirgū.
Laikraksta "Dienas Bizness" organizētajā enerģētikas forumā uzņēmuma “Latvijas gāze” vadītājs Aigars Kalvītis paziņoja, ka par spīti tam, ka Lietuvā oficiāli dabasgāzes tirgus ir atvērts, tajā joprojām nav iespējams runāt par pilnvērtīgi konkurenci, jo daļa dabasgāzes piegāžu ir subsidētas, bet vēl daļu tirgus ierobežo Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa atbalstam ieviestais regulējums,
Pēc Kalvīša teiktā, pērn Latvijas patērētāji pat daļēji sedza Lietuvas gāzes eksporta izmaksas uz Igauniju, jo dabasgāzes tranzīts ir ierobežojis Inčukalna pazemes gāzes krātuves izmantošanas apjomu.
Lietuvas dabasgāzes pārvades uzņēmuma “AmberGrid" vadītājs Sauļus Biļis tomēr asi noraida Kalvīša pārmetumus, uzsverot to, ka Lietuvas aktivitātes jau ir nodrošinājušas tai būtisku dabasgāzes cenu kritumu. Arī pārmetumiem par to, ka Latvija finansējot Lietuvas gāzes tirdzniecību Igaunijā, Lietuvas pārstāvis nepiekrīt, norādot, ka pakalpojuma pircējam nav jābūt atbildīgam par pārvades tarifu struktūru.
“Esmu patiesi pārsteigts dzirdēt, ka dabasgāzes tranzīts no Lietuvas uz Igauniju, apejot Inčukalna krātuvi, palielina lietotāju izmaksas Latvijā,” sacīja Biļis.
“Parasti normālos apstākļos, katram pakalpojumam ir noteikts attiecīgs, atšķirīgs izcenojums, un tas, kā tiek izmantota katra infrastruktūras daļa, jau ir kompānijas darīšana. Un, ja kompānijas vadība nevar vai nav gatava nodrošināt aktīvu izmantošanu, tā jebkurā gadījumā nav patērētāja darīšana. Tad ir jārunā par problēmām ar efektivitāti vai arī par problēmām ar regulējumu. Bet tad pārmaiņas ir jāprasa regulatoram,” pauda Biļis.
Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājs Rolands Irklis apšauba to, ka Lietuvas gāzes tranzīts uz Igauniju palielina Latvijas patērētāju izmaksas par gāzes infrastruktūras lietošanu.
“Tā nu gan nebūs taisnība, patiesībā mums ir ļoti jāpriecājas - gan Latvijas patērētājam, gan “Latvijas gāzei” - par to, ka pagājušogad notika šis tranzīts no Lietuvas uz Igauniju, jo pārsvarā šis tranzīts - un lielākais apjoms - notika vasarā. Un vasarā Igaunija nekad nav ņēmusi dabasgāzi no Inčukalna, vasarā Igaunija gāzi saņēma pa tiešo no cauruļvada no Krievijas. Un Latvija no tā neieguva pilnīgi neko,” skaidroja Irkllis.
“Savukārt pagājušogad vasarā, kad notika tranzīts no Lietuvas uz Igauniju, “Latvijas gāze” saņēma maksu par pārvades pakalpojumu par šīm tranzīta plūsmām. Tā kā patiesībā pagājušajā gadā bija ļoti pozitīvi tas, ka šī tranzīta plūsma notika, jo tie bija papildu ieņēmumi “Latvijas gāzei”, kuri citādi nebūtu bijuši,” sacīja Irklis.
No vairākiem Lietuvas un Latvijas uzņēmumiem arī ir izskanējis aicinājums steidzīgi sākt sarunas par iespējamo Inčukalna pazemes gāzes krātuves izmantošanu nākotnē, tostarp – arī virtuāliem darījumiem, jo šobrīd krātuves darba režīms ir pārāk neelastīgs un neatbilst tirgus dalībnieku vajadzībām.
