Pandēmijas laikā "Latvijas finiera" ražotnēs ielaisti tiek tikai darbinieki, tāpēc filmēt ļauts tikai no ārpuses. "Latvijas finiera" apgrozījums ir 250 miljoni eiro gadā, un koncerns kopumā nodarbina gandrīz 2500 darbinieku. 90% produkcijas "Latvijas finieris" eksportē.
"Ja mēs gribam salīdzināt ar veselīgu gadu, kāds bija 2018. gads, jau šobrīd esam zaudējuši vairāk nekā 20% ieņēmumu, aptuveni tāds tas līmenis ir. [..] Plānošana tiešām ir pārgājusi praktiski uz nedēļām.
Ja mēs divas nedēļas uz priekšu zinām, ko mēs darām, tad tas jau ir labi," stāstīja "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.
"Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs teica, ka visstraujāk pieprasījums krities vīrusa smagi skartajās valstīs Itālijā, Spānijā un Francijā. Tās pašas valstis minēja arī "Valmieras stikla šķiedras" vadītājs Stefans Jūgels. Paļaujoties, ka situācija drīzumā uzlabosies, "Valmieras stikla šķiedra" 2020. gadā prognozē ieņēmumu kritumu 20% apmērā.
"Mēs redzam, ka šis būs pagaidu samazinājums maijā un jūnijā, savukārt jūlijā prognozējam pieprasījuma palielināšanos," sacīja Jūgels.
"Latvijas finierim” arī 2019. gads neesot bijis viegls. Tomēr lielākas problēmas pirms krīzes bija "Valmieras stikla šķiedrai", kas nodarbina vairāk nekā 1000 darbinieku un gadā apgroza ap 90 miljoniem eiro. Neveiksmīgs izvērtās plāns atvērt ražotni ASV, kas radīja pamatīgus zaudējumus un lika uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu. Uzņēmuma vadītājs stāstīja, ka tagad tas traucē piedalīties valsts atbalsta programmās.
"Esam liels uzņēmums, un nav daudz piemērojamu programmu, arī tiesiskās aizsardzības procesa apstākļi ierobežo mūsu iespējas pieteikties šobrīd atvērtajām programmām. Tehnisku iemeslu dēļ mēs nevaram būtiski samazināt ražošanas apjomus vai apturēt ražošanu pavisam, nevaram pieteikties dīkstāves pabalstiem.
Mēs sazināmies ar valsts iestādēm, lai rastu kādu risinājumu, taču līdz šim tas nav izdevies," atklāja Jūgels.
Arī "Latvijas finieris" valdības atbalsta rīkus pagaidām izmantojis nav. Abu kompāniju vadītāji gan norādīja, ka jebkurš solis, kas ļautu samazināt izmaksas, būtu ļoti vēlams. Biķis uzskata, ka valsts varētu uzņemties lielāku daļu izdevumu par darbinieku slimības lapām, kā arī atlikt obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus.
"Mēs zinām, ka tā līkne par OIK maksājumu sāk samazināties pēc pāris gadiem diezgan strauji uz leju. Iespējams, šajā brīdi varētu uz kādu pusotru gadu valsts zināmā mērā pārlikt šo obligāto maksājumu uz nākamajiem gadiem, attiecīgi atslogojot šodien izmaksas," vērtēja Biķis.
"Ātrākais un efektīvākais atbalsta rīks būtu valsts garantijas un tiešie aizdevumi uzņēmumiem. Tas būtu jādara ātri, jo
gadījumā, ja krīze turpinās trīs, četrus, piecus mēnešus, daudziem uzņēmumiem naudu vairs nevajadzēs, jo tie vairs nepastāvēs," brīdināja Jūgels.
"Valmieras stikla šķiedras" vadītājs uzsvēra, ka darbiniekus neatlaidīs. "Latvijas finieris" darbinieku skaita samazināšanu neizslēdz, taču konkrētus soļus nestāstīja. Abu uzņēmumu vadītāji norādīja, ka ieviesuši dažādus drošības pasākumus, lai izvairītos no Covid-19 izplatības darbinieku vidū. Pagaidām tie nesuši augļus, jo neviena saslimušā šobrīd neesot.
