LTV: Kā jūs vērtētu Latvijas finanšu sektora reformas kopš aizvadītā gada, kad bijāt šeit, jo šodien jūs arī sacījāt, ka joprojām ir daudz darāmā?
Maršals Bilingslijs: Uz to var paraudzīties no divām pusēm. Iepriekšējās valdības laikā ir bijis progress. Ir pieņemta būtiska likumdošana čaulu kompāniju ierobežošanai, ārzonas nerezidentu banku kontu mazināšanai, un vēl bija virkne lietu, kuras bija jāizdara. Mēs esam gandarīti būt šeit un strādāt ar premjeru un jauno koalīciju, lai palīdzētu kā vien iespējams, jo viņi turpina strādāt, lai iedarbinātu atlikušo likumdošanu, kas ir nekavējoši nepieciešama, lai cīnītos ar naudas atmazgāšanu gan Latvijā, gan Eiropā.
Kuras vēl ir trauslās zonas?
Ir vairākas. Ir jauni likumi, kuri tieši uz tām attiecas. Labs piemērs ir noteikumi, kas nosaka, ka Latvijai tāpat kā citām pasaules valstīm starptautiskā likuma ietvaros ir nekavējoši jāievieš ANO Drošības padomes sankcijas. Parlamentā balsošanai šobrīd ir likums, kas noteiks Latvijā šo kārtību par obligātu. Un mēs būtu priecīgi, ja parlaments rīkotos ātri, kā premjerministrs uz to ir aicinājis.
Vai jūs sekosiet šim procesam?
Absolūti. Latvija ir ASV un NATO sabiedrotā. Mums Latvijas un NATO drošība un finanšu sistēmas integritāte ir fundamentāli svarīga. Kas sekos tālāk? Kad parlaments būs apstiprinājis jaunos likumus, tad valdībai būs tie jāievieš un jānodrošina, lai tie strādātu. ASV turpinās runāt ar Latvijas valdību, kā mēs varam palīdzēt, kādu atbalstu un informāciju sniegt.
Jūs esat teicis, ka tā ir Latvijas suverēna atbildība nodrošināt finanšu sistēmas reformas, bet kādēļ ASV ir tik ieinteresētas un iesaistās?
ASV ir gadsimtiem gara attiecību vēsture ar Latviju. Mēs nekad neesam atzinuši Latvijas okupāciju. Gadu desmitiem mēs esam investējuši Latvijas drošībā. Mēs ļoti cīnījāmies, lai Latviju uzņemtu NATO. Aizsargāt Latviju no okupācijas, nelegāliem darījumiem vai apdraudējuma demokrātijai ir mūsu vērtības, un tās mums kā sabiedrotajiem ir kopīgas. Tas pats attiecas uz Latvijas finanšu sistēmu. Tā arī saskaras ar ASV finanšu sistēmu, tāpēc mums ir kopīgas intereses, lai sastrādātos.
Nesen bija skaļi netīrās naudas atmazgāšanas gadījumi arī “Swedbank” un “Danske Bank”, taču ASV reakcija nebija tik asa kā “ABLV bank” gadījumā, kurai tagad ir bankrota procedūra.
Es negribētu izteikties par nevienu atsevišķu banku skandālu, īpaši, ja vēl notiek izmeklēšana, bet es nepiekristu, ka ASV nebūtu pievērsušas uzmanību visā Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā. Latvijas gadījumā mēs dodam priekšroku uzmanīgai un rūpīgai sadarbībai ar draudzīgu valdību. Mēs to esam darījuši šeit un tā rīkosimies arī virknē citu gadījumu.
KONTEKSTS:
Pērn pavasarī ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija paziņoja, ka Latvijas trešā lielākā banka "ABLV Bank" organizējusi naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas finansēt Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmu un nelegālas aktivitātes Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Pēc šī paziņojuma "ABLV Bank" piedzīvoja reputācijas problēmas, kam februāra beigās sekoja bankas akcionāru lēmums par "ABLV Bank" pašlikvidāciju.
Ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus pērn 23. augustā klajā nāca Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti. Tādēļ valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, kas nozīmē, ka, nespējot uzlabot naudas atmazgāšanas kontroli, Latvija var nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.
Maija vidū Latvijā ieradās ASV Valsts kases sekretāra vietnieks terorisma finansēšanas jautājumos Maršals Bilingslijs, kurš paziņoja, ka Latvija ir panākusi ievērojamu progresu cīņā ar naudas atmazgāšanu, taču priekšā vēl daudz darāmā.
