Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijā (VARAM) informēja, ka likumprojekta mērķis ir enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšana, kas vienlaikus sekmēs arī intensīvi pieaugošo energoresursu izmaksu ietekmi uz iedzīvotājiem samazinājumu. Likumprojekts nosaka atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 megavati (MW), un tai nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai, līdz brīdim, kad šī likuma ietvaros sasniegta elektrostaciju kopējā jauda 1000 MW. Tādējādi likums darbosies noteiktu laiku.
Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!") otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka kritēriji paredzēti, lai enerģijas ieguve no vēja būtu pietiekami liela, kā arī tā nebūtu sadrumstalota. Ministrs norādīja, ka līdz šim Latvijā uzstādīts mazāk vēja ģeneratoru nekā kaimiņvalstīs, arī vēja enerģijas bilance Latvijā esot "gaužām bēdīga". Plešs norādīja uz energocenu krīzi, sakot, ka Latvijā nepietiek elektroenerģijas un tā nepieciešama īsā laikā.
Iepriekš vēja parku izveide prasīja 3–4 gadus, jaunais likumprojekts šo laiku samazinās uz 6–8 mēnešiem.
Ministrs norādīja, ka arī šajā procesā paredzēta sabiedrības viedokļa uzklausīšana.
Ministrijā uzsvēra, ka enerģijas ieguves veidu diversificēšanai un vēja enerģijas attīstības veicināšanai ir izšķiroša nozīme, īpaši, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un pret to vērstās sankcijas. Iestādē norādīja, ka energoneatkarības nodrošināšanai ir nepieciešams palielināt jebkuru atjaunojamo energoresursu veidu īpatsvaru enerģētikā un pašreizējās vēja elektrostaciju izmaksas sauszemē ļauj tās attīstīt bez valsts atbalsta, vienlaikus mazinot strauju elektroenerģijas cenu pieauguma risku.
Likumprojektā paredzētajām darbībām tiks piemērots likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" paredzētais ietekmes sākotnējais izvērtējums, lai pēc iespējas efektīvāk sasniegtu likumprojektā noteikto mērķi. Papildus paredzēts sagatavot vadlīnijas, lai praktiski nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku ietekmes sākotnējā izvērtējuma procedūru attiecībā uz likumprojektā paredzētajām darbībām. Vadlīnijas tādējādi kalpos par saistošu metodisko materiālu gan vēja parku ieceru attīstītājiem, gan atbildīgo iestāžu speciālistiem ietekmes sākotnējā izvērtējuma ātrai un kvalitatīvai veikšanai.
Savukārt paredzētājām darbībām, kam jau ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums, akceptu pieņems Ministru kabinets (MK).
MK noteikumus par Nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu paredzētajai darbībai izstrādās VARAM. Ar MK noteikumiem tiks apstiprināta vēja elektrostaciju funkcionēšanai nepieciešamā teritorija, noteikti termiņi paredzētās darbības izbūvei un ekspluatācijai, elektroenerģijas ražošanas apjomi, nosacījumi nacionālo interešu objekta statusa un būvatļaujas atcelšanai un kompensējošie pasākumi, lai mazinātu ietekmi uz vidi.
Likumprojekts paredz, ka sabiedrības informēšana par priekšlikumu nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanai paredzētajai darbībai norisinās ietekmes sākotnējā izvērtējuma ietvaros.
Valstī sasniedzot kopējo šā likuma ietvaros uzstādīto 1000 MW jaudu, jauni priekšlikumi par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu tiks izskatīti Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajā kārtībā. Pirms MK noteikumu projekta virzības paredzētās darbības ierosinātājam jāiesniedz finanšu nodrošinājuma apliecinājums, kas kvalificēs tikai tos uzņēmējus, kuri spēs izbūvēt nepieciešamo vēja elektrostaciju jaudu, kā arī saistību neizpildes gadījumā kompensēt iespējamos teritorijas sakārtošanas, iztrūkstošo jaudu organizēšanas vai līdzfinansējuma izdevumus.
Būvniecības valsts kontroles birojs izskatīs paredzēto darbību ieceres pēc tam, kad MK būs lēmis piešķirt tām nacionālo interešu objekta statusu.
