Tostarp novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,58 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 6,5% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 9,1%, bet importa vērtība par 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.
Novembrī Latvija eksportēja preces 1,25 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,33 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2019. gada novembri ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 47,4% līdz 48,5%.
Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2020. gada novembrī salīdzinājumā ar 2019. gada novembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 9,4% lielāka un importa par 1,9% lielāka.
Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 0,2%, bet importa vērtība samazinājās par 0,3%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2020. gada novembrī, salīdzinot ar 2019. gada novembri:
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 47,9 miljoniem eiro jeb 24,2%;
- koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 25,3 miljoniem eiro jeb 14,7%;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 16,8 miljoniem eiro jeb 19,6%;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports lielāks par 16,2 miljoniem eiro jeb 25,7%;
- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports mazāks par 22,7 miljoniem eiro jeb 16,2%.
CSP skaidroja, ka graudaugu produktu eksporta kāpumu 2020. gada novembrī salīdzinājumā ar 2019. gada novembri visvairāk ietekmēja kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 23,6 miljoniem eiro jeb 78,8%. Savukārt alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksports 2020. gada novembrī salīdzinājumā ar 2019. gada novembri samazinājās, sarūkot viskiju eksportam par 11,4 miljoniem eiro jeb 37,3%.
Svarīgākās izmaiņas importā 2020. gada novembrī, salīdzinot ar 2019. gada novembri:
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 53,8 miljoniem eiro jeb 18,9%;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 11,5 miljoniem eiro jeb 9,1%;
- plastmasas un to izstrādājumu imports lielāks par 11,4 miljoniem eiro jeb 18,3%;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 19,4 miljoniem eiro jeb 16,4%;
- minerālproduktu imports mazāks par 13,3 miljoniem eiro jeb 14,2%.
CSP norādīja, ka elektroierīču un elektroiekārtu importa kāpumu 2020. gada novembrī salīdzinājumā ar 2019. gada novembri ietekmēja monitoru un projektoru; televīzijas uztvērējaparatūras importa pieaugums par 12,7 miljoniem eiro jeb 62,5%. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dīzeļdegvielas importa kritums par 7,4 miljoniem eiro jeb 17,7%.
Novembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (16,2% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,7%), Vācija (6,8%) un Dānija (5%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,8% no importa kopapjoma), Vācija (10,4%), Polija (10,3%) un Igaunija (8,1%). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā novembrī veidoja 9,4%, bet importā – 5,5%.
2020. gada novembrī Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2019. gada novembri kopējā eksporta vērtībā samazinājās par 1 procentpunktu, savukārt kopējā importa vērtībā – par 0,4 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 1,5 procentpunktiem, bet importā – par 0,8 procentpunktiem.
2020. gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 118 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 40 valstīm.
