Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Eksportētāji neziņā par «Brexit» ietekmi un gatavojas sliktākajam

Latvijas eksportētāji neziņā par «Brexit» ietekmi un gatavojas sliktākajam

Latvijas uzņēmumiem Lielbritānija ir nozīmīgs eksporta partneris ar lielu noieta tirgu. Tomēr britu nespēja vienoties par aiziešanas noteikumiem arvien vairāk tuvina scenāriju, ka pēc 29. marta tirdzniecības attiecības starp Eiropas Savienību (ES) un Apvienoto Karalisti nāksies veidot no nulles. Kamēr vieni, neraugoties uz klientu interesi, neskaidrā “Brexit” dēļ no eksporta uz Lielbritāniju izvairās, citi jau savlaicīgi informē klientus, ka tā sauktā “cietā Brexit” dēļ līgumus varētu arī neizpildīt.

Ko ieteikt uzņēmējiem – to šobrīd nezina pat Ārlietu ministrijā.    

Latvijas uzņēmumi Lielbritānijā visvairāk pārdod koksni un tās izstrādājumus, metāla produkciju, kā arī dažādus mehānismus un elektroniku.

Kopš 2009. gada Latvijas preču un pakalpojumu eksports ik gadu audzis, 2017. gadā sasniedzot viena miljarda eiro atzīmi. Tas Apvienoto Karalisti padarījis par sesto nozīmīgāko eksporta tirgu. Arī tirdzniecības bilance pēdējos gadus bijusi par labu Latvijai – britiem esam pārdevuši vairāk, nekā no viņiem pirkuši.

Neskaidrība par gaidāmo Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības tālāko sadarbību ietinusi miglā.  

Latvijas uzņēmums “SAF tehnika” ir viens no vadošajiem mikroviļņu datu pārraides iekārtu ražotājiem. 99% no tā ražotās produkcijas tiek eksportēts uz dažādu pasaules valstu tirgiem. Starp tiem ir arī Lielbritānija. Uzņēmuma pārstāvji apgalvo, ka par šī tirgus nākotni pēdējo nedēļu kontekstā ir arvien vairāk un vairāk neskaidrību.

Uzņēmuma vadītājs Normunds Bergs stāstīja, ka atšķirībā no citām kompānijām “SAF tehnika” esot pasargāta, jo vairums produkcijas tiek pārdots citos tirgos. No valūtas riskiem uzņēmums sevi pasargājis, nosakot cenas eiro. Arī muitas atjaunošana tā ražotās iekārtas būtiski nesadārdzināšot, jo tarifi elektroprecēm tiks noteikti pēc Pasaules Tirdzniecības organizācijas kārtības.

Daudz daudz bīstamāk un nesaprotamāks ir kaut kādu pakalpojumu eksports - ja jums vajadzēs sūtīt cilvēkus uz Lielbritāniju. Uz to nevar atbildēt neviens.

Līdz ar to vienīgais jēdzīgais, ko šobrīd var darīt – rakstīt visos līgumos, ka “Brexit” gadījumā tas ir uzskatāms kā Dieva sods un augstāka vara, ka šis līgums tad nav spēkā. Tad domājam, ko darīt,” sacīja AS “SAF tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs.

Šādu atrunu “SAF tehnika” jau iestrādājusi piegādes līgumos.

Tikmēr citi uzņēmumi pagaidām vairās no eksporta sākšanas uz Lielbritāniju. Viens no tiem – sauso brokastu pārslu ražotājs “Milzu”.

“Tas ir milzīgs tirgus, kurā mēs gribētu būt, bet politiskā situācija pašreizējā brīdī norāda to, ka tas ir neprognozējami. Būs mums ievedmuitas, nebūs, tu pat nevari saprast, kāda būs tava cenu stratēģija,” atzina SIA “Milzu!” valdes loceklis Enno Ence.

Ence sacīja – pašlaik vislielākā neskaidrība pārtikas ražotājiem saistīta ar to, kādas būs Lielbritānijas prasības attiecībā uz produktu sertifikāciju. Neskaidrības rada arī muitas tarifi un darba vīzu izsniegšanas politika.

Konkrētus ieteikumus uzņēmējiem šobrīd vairās sniegt arī Ārlietu ministrija. Ministrijā atzina – neziņa, kādu lēmumu par “Brexit” pieņems Apvienotās Karalistes parlaments, vairo haosu. Ja briti aizies bez vienošanās, tirdzniecības sistēmas sakārtošana prasīs daudzus gadus.

“Ja tās attiecības [jāsāk] no nulles, tad tas notiek gadiem. [..] Šie līgumi tiek izstrādāti gadiem,” sacīja ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Mažeiks, piebilstot, ka prognozēt, cik laika tas prasīs, ir ļoti grūti. Mažeiks atzina – šobrīd prātīgākais būtu, ja Lielbritānija lūgtu Eiropas Savienībai pagarināt izstāšanās termiņu.

Otrdien Ministru kabinets nolēma, ka šādu risinājumu pirms šonedēļ gaidāmās “Brexit” Eiropadomes līderu tikšanās atbalstīs Latvija.

Tikmēr paši uzņēmēji ir optimisti – kaut britu aiziešana sagādās rūpes, tā nebūs bīstama vietējiem uzņēmējiem, kuri pēdējos gados pārdzīvojuši vairākas krīzes.  

KONTEKSTS: 

2016. gada jūnijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Sākās sarunas par to, kā tieši notiks izstāšanās, un tika noteikts “Brexit” datums – 2019. gada 29. marts. Sarunās britu valdība panāca vienošanos ar ES par to, cik Londona samaksās ES par iepriekšējām saistībām (aptuveni 45 miljardi eiro), kādas būs britu tiesības ES valstīs un ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā, un kā izvairīties no fiziskās robežas starp Īriju un Ziemeļīriju. Tāpat vienošanās paredzēja parejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, lai vienotos par tirdzniecības nosacījumiem, un līdz tam laikam būtisku izmaiņu nebūtu.

Taču birtu parlaments janvāra vidū šo vienošanos noraidīja. Meja vienojās ar ES par nelielām izmaiņām līguma, taču parlaments atkal to noraidīja. Vēlāk parlaments noraidīja arī iespēju izstāties no ES bez vienošanās.

Par “Brexit” nākotni valda liela neskaidrība, tikmēr ES Tiesa jau iepriekš atzinusi, ka Lielbritānija var atcelt izstāšanos un tam nav nepieciešama pārējo valstu piekrišana. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti