Negūti plānotie ieņēmumi un neskaidrība par ieguldīto investīciju nākotni. Šādas ir biežākās Latvijas uzņēmēju bažas, kuri iepriekšējos gados bija uzsākuši aktīvu darbību Ukrainā.
Šobrīd visi projekti Ukrainā ir apstājušies, bet ceram uz labāko. Es esmu ļoti sašutis, jo šobrīd mans bizness ir atkarīgs no politiskās situācijas, kuru es ietekmēt nevaru,” atzīst SIA "Grandeg" valdes priekšsēdētājs Andris Lubiņš.
Apkures iekārtu ražotājam "Grandeg" Ukrainā ir gan produkcijas distribūcijas centrs, gan konteineru katlu māju ražotne. Uzņēmums darbības izvēršanai šajā valstī ieguldījis simtiem tūkstošu eiro. Nestabilitāte Ukrainas ekonomikā un politikā negatīvi ietekmējusi arī zivju konservu ražotāju "Karavela", kas uz laiku bija pārtraucis piegādes.
„Šodien mēs apzvanījām klientus, mums Ukrainā ir četri klienti. Izrunājāmies ar viņiem, un pamazām situācija normalizējas, tai pat laikā nav skaidrības, kas būs ar Ukrainas ekonomiku un grivnas vērtību. Saprotams, ka valstī naudas līdzekļi ir ļoti maz palikuši. Vienojušies mēs esam, ka atsākam nosūtīšanu un pārdošanu, šonedēļ pirmās kravas aiziet. Bet viegli nebūs,” saka AS "Karavela" valdes priekšsēdētājs Andris Bite.
Pēc ekonomikas ministrijas ziņām, Latvijas uzņēmumi Ukrainā pērn realizējuši vien 0,9% no kopējā eksporta apjoma 91,6 miljonu eiro vērtībā. Uz Ukrainu produkciju eksportē pārtikas ražotāji, metālapstrādes uzņēmumi un kokrūpnieki, apģērbu ražotāji, kā arī farmācijas un ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi. Tāpat tur darbojas Latvijas bankas un transporta uzņēmumi.
„Lielie eksportētāji savu tirgu ir diversificējuši. Īstenībā Krievijas krīze ir iedevusi labu mācību Latvijas uzņēmējiem. Tā bija tā reize, kad eksportētāji saprata, ka visas olas nevar turēt vienā groziņā un tirgus diversificēja,” saka LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
LTV aptaujātie uzņēmēji un ekonomikas eksperti atzīst, ka Ukrainas tirgus Latvijai ir svarīgs, tomēr daudz lielākas problēmas būs, ja ekonomiskās sankcijas tiks noteiktas pret Krieviju.
„Ja kaut kādas sankcijas būs, tā maksās naudu. Tomēr ietekme uz izaugsmi un reģionu nav vienreizējs pasākums. Ietekme uz Krievijas ekonomiku būs paliekoša. Konflikts novērš uzmanību no Strukturālajām reformām, kas ir nepieciešama Krievijas ekonomikā. Ja Krievijas ekonomika būs vāja arī nākamos gadus, tad arī mūsu eksportētājiem būs mazākas iespējas,” norāda enerģētikas eksperts Lija Strašuma.
Jau tagad „Swedbank” ir samazinājusi šā gada Latvijas ekonomikas pieauguma prognozi. Pēc optimistiskā scenārija, ja Ukrainā konflikts nepieņemsies spēkā, Latvijas ekonomikas izaugsme būs robežās līdz 4%. Lai arī šobrīd Ukrainas politiskā un ekonomiskā nākotne aizvien ir neskaidra, Latvijas uzņēmēji arī šajā situācijā saskata pozitīvo. Viņi ir pārliecināti, ka nestabilitātes dēļ darbību šajā valstī pārtrauks vairākas Rietumvalstu kompānijas. Tādējādi situācijai normalizējoties mūsu valsts eksportētājiem radīsies iespējas paplašināt biznesu.
