Jau ziņots, ka, atvēlot gandrīz 16 miljardus eiro līdz 2023.gadam investīcijām dzelzceļos, Polijas valdība neatrada nevienu zlotu, lai attīstītu maģistrāles “Rail Baltica” 200 kilometru garo posmu no Lietuvas robežas. Bez šī posma plānotais Eiropas ātrais dzelzceļš Tallina-Rīga-Kauņa nebūs savienots ar pārējo Eiropu. Tiesa, Polijas Infrastruktūras un attīstības ministrijā portālam rus.lsm.lv norādīja, ka “tas nenozīmē, ka šis posms nebūs uzbūvēts [nekad]”.
"Pēdējo gadu laikā es esmu piedzīvojis vairākas izmaiņas poļu plānos saistībā ar ātrgaitas tīklu valsts iekšienē. Nevar teikt, ka šī parādība ir pastāvīga, [taču zināma]. Tas ir pozitīvi – pašlaik poļi būvē līniju Varšava – Bjalistoka. Tā iet pretim "Rail Baltica,” teica Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Jānis Eiduks.
"Aecom" Baltijas reģiona direktors Arnis Kākulis pieļāva iespēju, ka sākotnēji vilcieni problemātiskajā posmā nevarēs braukt tik ātri, cik cerēts – ar 120 kilometriem stundā pasažieru vilcieniem un 100 kilometri stundā kravas vilcieniem.
"Jo sliedes jau tur ir – no Kauņas un uz dienvidiem [pie Bjalistokas]. Tās vienkārši nav tādā stāvoklī, kāds ir nepieciešams šim ātrgaitas vilcienu projektam,” skaidroja pārstāvis no "Aecom" - uzņēmuma, kas atbild par "Rail Baltic" tehniski ekonomisko pamatojumu.
"Viss notiek secīgi. Polija ir liela, viņiem ir daudz koridoru, ko viņiem vajag izveidot. Baltijas virziens ir vien 3.-4.vietā pēc nozīmes," LTV7 raidījuma ēterā sprieda transporta un satiksmes eksperts Tālis Linkaits.
Jau vēstīts, ka projekts “Rail Baltica” paredz jaunas Eiropas standarta dzelzceļa līnijas būvniecību Baltijas valstīs. Latvijā tas izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visā Baltijā – 3,68 miljardi eiro. Eiropas Komisijas līdzfinansējums var sasniegt 85% no projekta kopējām izmaksām. Būvniecība jāsāk 2016.gadā.
