IKP galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums ražojošajās nozarēs (pēc provizoriskām aplēsēm par 3,0%) un samazinājums pakalpojumu nozarēs par 2,6%. Samazinājies arī iekasēto produktu nodokļu apjoms.
Salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 2,9%.
IKP ātrajā novērtējumā izmantotās aprēķinu metodes ir līdzvērtīgas iepriekšējos periodos pielietotajām. Atsevišķās nozarēs neatbildējušo respondentu datu imputācijas ir veiktas, izmantojot administratīvos datu avotus.
CSP norāda, ka Covid-19 analīzes jomā šobrīd tiek uzskatīta kā notikums, kas nav sezonāls. Attiecīgi, veicot sezonālo koriģēšanu, krīzes ietekme netiek izslēgta no datiem. Krīzes laikā jaunu informāciju par sezonālajiem un kalendārajiem efektiem CSP nesaņem, jo krīzes ietekme neļauj tos novērot. Tāpēc sezonālie un kalendārie efekti tiek novērtēti, izmantojot tikai datus, kuri nav pakļauti krīzes ietekmei, un tiek izslēgti no laikrindas, veicot sezonālo koriģēšanu arī krīzes ietekmes perioda datiem.
CSP uzsver, ka jāņem vērā - krīzes laikā gan nekoriģēti, gan sezonāli un kalendāri koriģēti dati potenciāli var tikt pakļauti lielākām datu revīzijām nekā tas ir bijis pirms krīzes periodā. Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apjomu un izmaiņām 2020. gada 1. ceturksnī tiks publicēts 29. maijā.
