Latvijas ekonomikā tuvākajos gados ieplūdīs 16 miljardi eiro investīcijām; svarīgi būs ilglaicīgi projekti

Tuvākajos gados Latvijas ekonomikā ieplūdīs ļoti apjomīgs investīciju apmērs, aptuveni 16 miljardi eiro. Taču gadījumā, ja projektus gudri neizlīdzinās laika skalā, tad ieguvums ekonomikas rādītāju kāpināšanā būs visai īslaicīgs. 

Tuvākajos gados Latvijas ekonomikā ieplūdīs aptuveni 16 miljardi eiroLinda Zalāne

Sākot no 2023. līdz 2025. gadam Latvijas ekonomikā caur dažādiem fondiem ieplūdīs ļoti apjomīgi naudas līdzekļi, kas palīdzēs sekmēt ekonomikas izrāvienu.

“Mums ir vairāki fondi, kas būs pieejami līdz 2024. gadam – gan norvēģu, gan militārās, civilās programmas, gan Kohēzijas naudas, gan Eiropas ekonomikas atveseļošanas fonds un “Rail Baltica” galu galā. Līdz ar to šī iespēja īstenot projektus var būt ļoti saspiestā laikā, bet to var mēģināt izlīdzsvarot plašākā periodā, lai mazinātu riskus, kas var būt ekonomikā,” finansējuma avotus uzskaitīja Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, vienlaikus norādot, ka valstī ieplūdīs aptuveni 16 miljardu eiro liels investīciju apjoms..

Viņa uzsvēra, ka ir svarīgi ieguldīt lietās, kas ekonomikas rādītājus ne tikai īslaicīgi, bet ilglaicīgi palīdz kāpināt. 

Skaidrojot ekonomiskos riskus, ja projektus neizlīdzina laika skalā, ekonomiste atzīmēja: “Gan cenu kāpums, gan mums var būt pārāk liels pieprasījums pēc nodarbinātības vienā jomā, kas pēc tam vairs nav aktuāli, jo vienkārši šo projektu vairs nav tik daudz. Tas galu galā ir projektu kvalitātes jautājums, jo cilvēku mums ir tieši tik, cik to ir, un var izdarīt tādā kvalitātē, kā var.”

Modernizējot uzņēmumu, jāraugās, lai tas spēj konkurēt Eiropas tirgū arī pēc 2025. gada, piedāvājot savu produkciju. Arī finanšu instrumentu jomā ir dažādi jauni risinājumi.

“Kur vienā brīdī tas var būt aizdevums un citā brīdī tas var pārvērsties par grantu jeb atbalsta mehānismu. Un tas arī palīdz šo naudu pagarināt jeb izmantot maksimāli, ko no tās varētu saņemt. Ne tikai 2023./2025. gadā, bet arī pēc atbalsta beigām,” sacīja Brusbārde.

Ekonomiste uzsvēra: “Ja neizlīdzina projektus ilgākā laika nogrieznī, tad pēc to beigām var būt ekonomikā kritums.”

Bažas par gaidāmo investīciju burbuli paudis arī finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis ("Jaunā Vienotība").

“Ir svarīgi izvairīties no investīciju burbuļiem valstī. Šobrīd ir neliels risks, ka 2024., 2025. gads varētu būt tie, kuros šāda situācija izveidojas, ka mums ir tik daudz līdzekļu, ka faktiski nav iespējams mūsu industrijām tos absorbēt,” norādīja Dālderis.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") nenoliedza, ka investīciju apmērs no dažādiem fondiem tuvākajos gados būs patiesi iespaidīgs, bet, viņaprāt, bažām nav pamata.

Premjers skaidroja: “Tā pozitīvā ziņa, ka 2019. gadā mums valstī beidzot nopietni sāka pieaugt privātās investīcijas. Tas ir signāls uz to, ko mēs bijām zaudējuši 2017., 2018. gadā ar mūsu valsts reputācijas lielo kritumu, kas saistījās ar milzīgo banku skandālu un netīrām naudām. Varētu teikt, ka pat negaidīti līdz ar Covid-19 krīzi no cerētiem 7 miljardiem eiro no ES [Eiropas Savienības] mums šobrīd ir zināmi apmēram 10 miljardi eiro. Tātad krietni vairāk naudas, kas nāks klāt vēl tām privātajām investīcijām.”

Premjers akcentēja, ka ir jāsāk uzticēties pašiem sev, gudri jāsaplāno investīciju izlietošana un mērķtiecīgi jādodas uz izaugsmes pusi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt