Dienas ziņas

Robežsargi saņem 67 bezceļu transportlīdzekļus

Dienas ziņas

Pirmdien Rīgā plāno atvērt vēl vienu palīdzības centru

OECD mudina Latviju stiprināt eksportu

Latvijas ekonomikā OECD saskata problēmas eksporta veicināšanā, demogrāfijā un sociālajā drošībā

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), kas reizi divos gados veido pārskatu par valsts ekonomiku, nule publicētajos secinājumos norāda uz nepietiekami efektīvu eksporta veicināšanu, kas būtu īpaši svarīga esošajā demogrāfiskajā situācijā. Tāpat uzmanība pievērsta sociālās drošības problēmām un nabadzībai Latvijā, kā arī problēmām veselības aprūpē.

Latvijas ekonomikā OECD saskata problēmas eksporta veicināšanā, demogrāfijā un sociālajā drošībā
00:00 / 04:49
Lejuplādēt

2022. gada OECD Ekonomikas pārskatā par Latviju padziļināti vērtēja eksporta dinamiku un ar eksportu saistītus jautājumus. Eksperti vērtē, ka pēdējās desmitgadēs Latvijas eksports nav bijis pietiekami efektīvs. To var izskaidrot ar valsts rūpniecības struktūru, kur joprojām dominē zema un vidēji zema tehnoloģiju līmeņa uzņēmumi. Turklāt darbaspēka izmaksas aizvien pieaug.

Vadībai būtu jātiecas sniegt atbalstu sarežģītāku Latvijas produktu eksporta attīstībai, veicinot inovāciju, paaugstinot darba ņēmēju prasmes un uzlabojot uzņēmējdarbības vidi.

Pēc ekspertu domām, pievēršanās eksportam ir labākā izaugsmes stratēģija Latvijai, ņemot vērā mūsu valsts demogrāfiskās perspektīvas.

Demogrāfija un sociālā drošība

Proti, pēdējos trīs gadu desmitus Latvijā iedzīvotāju skaits aizvien samazinās. Darbaspēka samazināšanās un novecošanās rada saspīlējumu darba tirgū. Tāpat OECD eksperti uzsver, ka Latvijai nepieciešams lielāku uzmanību pievērst ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un produktivitātes palielināšanai.

Turpinoties iedzīvotāju skaita sarukumam, kļūs redzamākas fiskālās problēmas saistībā ar demogrāfiskās slodzes palielināšanos un jau tagad samērā izteikto nevienlīdzību. Darbaspēka samazināšanās un novecošanās rada saspīlējumu arī darba tirgū.

OECD norādīja uz plaši izplatīto ēnu ekonomiku un aplokšņu algām, kuru apkarošanai valdība gatavo rīcības plānu. OECD ieskatā būtu jāsamazina arī nodokļu slogs darbaspēkam.

Ilgstošā bezdarba līmenis Latvijā ir lielāks nekā vidēji OECD valstīs, un tas esot jārisina, palielinot izdevumus darba tirgus aktīvās politikas pasākumiem, it īpaši atbilstoša ilguma apmācībām darba vietā. Mudina mazināt dzimumu stereotipus un ieviest pret diskrimināciju vērstus tiesību aktus, lai samazinātu pieaugošo atalgojuma atšķirību starp dzimumiem, kas ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā  (ES).

OECD vērtējumā, nodokļu un pārdales sistēma varētu būt labāka ienākumu nevienlīdzības mazināšanai. Būtu jāpastiprina cīņa ar nabadzību, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēku vidū.

Arī sociālās drošības tīkls joprojām ir minimāls, kas nozīmē to, ka jāturpina garantētā minimālā ienākuma paaugstināšana, norādīja OECD.

Izmaiņas pensiju, veselības aprūpes un mājokļu jomā varētu ievērojami uzlabot dzīves apstākļus. Nabadzības, iedzīvotāju novecošanās un skaita samazināšanās dēļ šīs jomas ir īpaši problemātiskas.

Tāpat mudina darīt vairāk pensiju pietiekamības uzlabošanai, iedrošinot cilvēkus garākam darba mūžam, tajā skaitā pensijas vecuma paaugstināšanai, pieaugot paredzamajam mūža ilgumam nākotnē.

Investīciju mājokļos īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP), it īpaši jaunbūvēs, daudzus gadus ir bijis zemākais OECD. Mājokļa pabalsti ir pieticīgi un tiek neefektīvi piešķirti. Īres tirgus ir vājš ar nelielu sociālo mājokļu piedāvājumu, kas samazina darbaspēka mobilitāti un Latvijas pievilcību iespējamo ārvalstu investoru acīs.

Veselības aprūpe

Latvija veselības aprūpei vienam iedzīvotājam tērē aptuveni pusi no OECD vidējā rādītāja. Tā rezultātā cilvēki lielā mērā paši sedz savu medicīnisko vajadzību izdevumus. Būtu lietderīgi paplašināt valsts apmaksāto veselības apdrošināšanas aptveri un samazināt maksimāli pieļaujamo izdevumu apmēru.

Medicīnas darbinieku trūkumu varētu mazināt, turpinot algu paaugstināšanu un padarot mediķu karjeru pievilcīgāku.

Aicina atkārtoti izvērtēt slimnīcu tīkla efektivitāti un vairāk līdzekļu piešķirt preventīvajiem pasākumiem, primārajai veselības aprūpei un aprūpei mājās, garīgās veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei – visam minētajam finansējums ir nepietiekams. Aprūpes kvalitāti varētu uzlabot, plašāk izmantojot digitalizācijas iespējas un apmācot medicīnas māsas veikt vairāk funkciju.

Vides problēmas

OECD uzsvēra, ka Latvijai jādara vairāk, lai panāktu zaļu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu iedzīvotāju joprojām pieaug, un smalko daļiņu radītais gaisa piesārņojums būtiski ietekmē veselību.

Būtu lietderīgi samazināt un izbeigt labvēlīgo attieksmi pret dabasgāzes un dīzeļdegvielas izmantošanu transportlīdzekļos, vienlaikus aizsargājot trūcīgos. Tāpat mudina meklēt iespējas, kā palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un integrēties reģionālajos elektroenerģijas un gāzes tirgos.

Gaisa piesārņojumu galvenokārt rada zemas kvalitātes apkures sistēmas un industriālie apkures katli. Aicina attiecīgos noteikumus padarīt stingrākus.

Tikmēr lauksaimniecības darbība ir galvenais izkliedētā ūdens piesārņojuma cēlonis, jo barības vielas nelabvēlīgi ietekmē ūdens kvalitāti. Pārējo neattīrīto notekūdeņu problēma esot jārisina, konsolidējot vietējos ūdenssaimniecības uzņēmumus.

Pandēmija un ģeopolitiskie riski

Vērtējot Covid-19 pandēmijas ietekmi, eksperti norādīja, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi ir bijuši labāki nekā vidēji Eirozonā un Eiropas Savienībā, un ienākumi uz vienu iedzīvotāju turpina palielināties. 2021. gada pavasarī ekonomika bija sasniegusi 2019. gada nogales līmeni.

Ekonomiskā izaugsme lielā mērā balstās uz patēriņu, Eiropas Savienības finansētajām publiskajām investīcijām un eksportu. Enerģijas cenu straujā kāpuma, globālo piegāžu šoka un iekšzemes algu pieauguma dēļ ievērojami palielinājusies arī inflācija.

Taču, ņemot vērā globālās tendences un pašreizējo situāciju Ukrainā, tiek prognozēts, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps un eksporta iespējas piebremzēsies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt