Panorāma

Koalīcijā nav vienprātības par ārvalstu adopcijas aizliegšanu

Panorāma

No "Baltcom" piedāvājuma pazudīs "Doždj"

"Latvijas dzelzceļš" iesaistīsies jūras un autoceļu pārvadājumos

«Latvijas dzelzceļš» plāno iesaistīties jūras un autokravu pārvadājumos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" (LDz) turpmākajos trīs gados iecerējusi īstenot jaunu biznesa modeli. Tas būtībā paredzēs to, ka uzņēmums spers kāju tādās loģistikas biznesa jomās kā jūras un autokravu pārvadājumi.

Jauns biznesa modelis iecerēts, jo kravu pārvadājumu apjomi sarūk. 2019. gadā kravu pārvadājumu apjoms bija zemākais pēdējos 18 gados, un šogad kritums ir vēl par 52%.

Par dzelzceļa kravu kritumu brīdinājumi skanējuši jau vairākus gadus, un tagad skaitļi kļuvuši dramatiski. Pērn pirmajā pusgadā “Latvijas dzelzceļš” pārvadāja gandrīz 22 miljonus tonnu kravu, šogad pirmajos sešos mēnešos tikai 11,5 miljonus. Visvairāk samazinājušās ogļu kravas no Krievijas. 

Bankas “Citadele” galvenais ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka “Covid-19 krīzes dēļ pasaulē ir būtiski sarucis energoresursu pieprasījums. Eiropā ir bijušas divas siltas ziemas, tā kā ir arī ekonomiskie faktori, kas spēlē negatīvi. Plus vēl ģeopolitiskā situācija, sankcijas attiecībā pret Aivaru Lembergu, tie visi faktori sanāca kopā un tiešām šis gads ir ļoti slikts tranzītam”.

“Diemžēl nav pazīmes, ka tuvākie gadi varētu būt daudz labāki, jo Krievijas stratēģija ir bijusi attīstīt savas ostas,” piebilda ekonomists.

Meklējot iespējas, kā pielāgoties tirgus situācijai, LDz iecerējis līdzās dzelzceļa pārvadājumiem piedāvāt arī jūras pārvadājumus, autokravu ekspedīcijas, kā arī terminālu noliktavu pakalpojumus.

"Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.
00:00 / 01:04
Lejuplādēt

“Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs stāstīja, ka kravu īpašniekiem esot svarīgi, lai par kravas nonākšanu līdz galapunktam atbildīgs būtu viens uzņēmums. Tāpēc “Latvijas dzelzceļš” piedāvāšot kravas nogādāt līdz vajadzīgajai vietai arī pa autoceļiem un jūru.

“Mēs ejam uz to, lai kļūtu par pilnvērtīgu spēlētāju loģistikas tirgū un nodarbotos ne tikai ar dzelzceļa pārvadājumiem, dzelzceļa transporta un dzelzceļa ekspedīciju, bet sniegt plašāku pakalpojumu spektru klientiem un piedāvātu viņiem arī jūras ekspedīciju, autokravu ekspedīciju, terminālu un noliktavu pakalpojumus,” sacīja  Kleinbergs.

Pagaidām gan "Latvijas dzelzceļa" priekšsēdētājs nesteidzās prognozēt, cik nozīmīga lomu katrs no pakalpojumu virzieniem varēs ieņemt un cik ar jaunajiem pakalpojumiem “Latvijas dzelzceļš” varētu nopelnīt. Tāpat viņš neatklāja, cik lielas investīcijas būtu nepieciešamas.

“Tas nenozīmē, ka mēs pēkšņi iepirksim kuģus vai autotransportu. Pilnīgi noteikti nē, bet šos pakalpojumus mēs nodrošināsim sadarbībā ar jau esošajiem tirgus spēlētājiem,” skaidroja Kleinbergs.

Protams, šie plāni pašlaik var izklausīties ambiciozi, bet esmu pārliecināts, ka mūsu rīcībā esošā kompetence, materiāltehniskā bāze un veselīgas ambīcijas kalpos par stabilu pamatu nākotnes attīstībai šajā virzienā. Protams, smagākais darbs vēl ir priekšā, un jaunā biznesa plāna ieviešanas procesā ļoti svarīga būs arī sadarbības stiprināšana ar citiem transporta nozares dalībniekiem – ostām, termināliem,” paziņojumā medijiem norādīja Kleinbergs.

Savukārt attiecībā uz darbinieku skaita samazināšanu gan skaidrība jau ir. Šogad LDz komandas rindas samazināsies vēl par 300 cilvēkiem. Kopš gada sākuma uzņēmums darba attiecības pārtraucis jau vairāk nekā ar 1000 darbiniekiem.

Vienlaikus Kleinbergs prognozēja, ka, iespējams, darbā tiks pieņemti arī jauni cilvēki, jo, attīstot jauno biznesa modeli, būs nepieciešamība pēc dažādiem speciālistiem.

“Ņemot vērā to, ka iepriekšējos gados visa tā pamatdarbība ir principā notikusi, balstoties uz tādiem produktiem kā ogles un nafta, nav bijusi nekāda nepieciešamība nodarboties ar mūsu sniegto pakalpojumu pārdošanu. Vēl vairāk var pateikt – “Latvijas dzelzceļā” nav komercdaļas, kas būtu orientēta tieši uz pakalpojumu pārdošanu. Tā kā tiks veidota arī šāda sadaļa,” sacīja Kleinbergs.

“Latvijas dzelzceļa” meitas uzņēmums “LDz loģistika” jau piedāvā kombinēt dažādus transporta viedus, tomēr Kleinbergs stāstīja, ka šajā virzienā trūcis izaugsmes.  

Jaunos plānus par pareiziem uzskata Latvijas loģistikas asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš.

“Pat vienkāršas pārpakošanas un pārkraušanas darbības dod ekonomisko ieņēmumu Latvijā piecas sešas reizes un pat desmit reizes lielāku nekā tikai tranzītpārvadājums,” norādīja Krūmiņš. 

Tikmēr Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) “Latvijas dzelzceļa” nākotni komentēt atteicās, vien norādot, ka apsveicams ir katrs solis, kas samazina uzņēmuma izmaksas un palielina ieņēmumus.

Savukārt investīciju eksperts Ģirts Rungainis jauno “Latvijas dzelzceļa” biznesa modeli vērtē piesardzīgi, norādot, ka kopumā Baltijas valstu konkurencē tranzīta biznesa līdera lomu ieņem Lietuva, kam cieši seko Igaunija un tad ievērojami atpaliek Latvija.

Latvija pēdējos 30 gados pārsvarā apkalpoja zemas pievienotās vērtības kravas, kas ieplūda no ostām, un nebija ieinteresēta veidot konkurētspējīgu tranzīta biznesu. Pēc viņa teiktā, tā ir valsts lielākā pazaudētā iespēja tranzīta biznesa attīstīšanā un tā nozīmīgums tautsaimniecībā krities.

„Un tagad beidzot, protams, atrodoties pie sasistas siles, “Latvijas dzelzceļš” ir spiests iesaistīties un domāt, kā šo biznesu attīstīt.

Tas zināmā mērā ir labi, lai arī ļoti novēloti, un cerams, ka viņiem izdosies.

Bet pie tās organizācijas inerces un smagnējuma, kas ir raksturīgs “Latvijas dzelzceļam”, protams, spēju, uzņēmību, radošumu un 21. gadsimtam atbilstošu tranzīta biznesa attīstīšanu varam negaidīt,” sacīja eksperts.

Rungainis uzsvēra, ka ir nepieciešams pārskatīt to, kādā veidā tiek organizēts tranzīta bizness, kas tajā var darboties. Viņaprāt, politiskā griba no satiksmes ministra puses ir jūtama, un tas ir labi.

KONTEKSTS:

Latvijā vērojama lejupejoša tendence kravu pārvadājumu apjomos pa dzelzceļu, ko arī nākotnē ietekmēs kravu pārvadātāju valstu ostu attīstības plāni. 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, kravu pārvadājumu apjoms samazinājās par 15,8% un sasniedza vien 41,5 miljonus tonnu, kas bija zemākais pa dzelzceļu pārvadātais kravu apjoms kopš 2002. gada.

Tikmēr Valsts kontrole šovasar nākusi klajā ar secinājumu, ka zaudēti 10 gadi Latvijas dzelzceļa infrastruktūras attīstībai. Vērienīgi Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projekti, kuros bija plānots ieguldīt vismaz 534 miljonus eiro, iecerētajā laikā un apjomā neīstenosies. 

No finansiāli apjomīgākā dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta, kura sagatavošana un saskaņošana prasīja piecus gadus, “Latvijas dzelzceļš” (LDz) aktuālās finanšu situācijas dēļ jau atteicies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti