Tai pašā laikā koncerns arī savelk jostu. Šogad un nākamgad koncerns plāno ietaupīt 65 miljonus eiro, bet konkrēti VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) vēl 30 miljonus eiro.
„Pārskatām tehnoloģiskos procesus, pārskatām nepieciešamo darbinieku skaitu. Koncerna līmenī mums ir plānots samazināt darbinieku skaitu šogad par vairāk nekā 2000. “Latvijas dzelzceļa” līmenī par gandrīz pusotru tūkstoti. Līdz ar to ietaupījums darba samaksas fondā vien ir 18 miljoni. Pakalpojumu pārdošanas veicināšanas ir vēl deviņi miljoni eiro apmērā,” par galvenajām pozīcijām, kur samazinājumu iegūs, stāstīja Kleinbergs.
Viņš akcentēja, ka galvenais risks šobrīd ir kravu apjoma kritums.
Jau pagājušā gada sākumā kravu apjoms no Krievijas saruka par vismaz 80%.
Savukārt situācija ar Baltkrieviju vēl ir neskaidra. Satiksmes ministrijas valsts sekretāres vietnieks Dins Merirands uzsver, ka patlaban ir jāizveido optimāla uzņēmuma forma, lai tā būtu piemērota pašreizējiem apstākļiem un kravu līmenim.
„Un varbūt neradītu vēl papildu izdevumus, tieši pamatojoties uz to, ka uzņēmums ir pārāk liels pašreizējai situācijai. Tas ir darīts un tiks darīts. Tas arī ir jāturpina tālāk. Būtiska ir biznesa modeļa maiņa. Jāattālinās no tiem darbības veidiem, kas līdz šim radīja ieņēmumu pamatu, un jāmeklē citi veidi, kā pastāvēt un dzīvot,” sacīja Merirands.
Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss uzsvēra, ka ieguldījums uzņēmumā ir izdevumi valstij.
„Mēs dažām kapitālsabiedrībām runājam, ka ieguldījums kapitālā ir fiskāli neitrāls, jo dividendes tiek segtas, bet šajā gadījumā LDz situācija nav tāda, ka ieguldām kā īpašnieks, lai pēc tam pelnītu. Šeit tiešām ir jautājums, kā uzturam publisko infrastruktūru, kad kravu līmenis krīt. Būtībā šis jautājums ir jāskata kopā ar citām budžeta vajadzībām,” sacīja Sakss.
Viņš uzsvēra: jārēķinās ka „Latvijas dzelzceļš” tiks iekļauts vispārējās valdības sektorā. Līdz ar to jebkuras investīcijas, kuras „Latvijas dzelzceļš” veiks, ietekmēs valsts budžetu.
Savukārt kontekstā ar pasažieru pārvadājumiem kādā brīdī būs jāsaprot, “ko mēs maksājam par publisko infrastruktūru, lai tikai valstij tās sliedes būtu. Tas, ko mēs dodam “Pasažieru vilcienam”, lai tas pēc tam maksātu LDz, mūsuprāt, būtu pareizi likt finansējumu tik, cik “Pasažieru vilciens” nolieto šo infrastruktūru. Neizmantot “Pasažieru vilcienu” kā tādu kabatiņu, caur kuru mēs finansējumu novirzām “Latvijas dzelzceļam”. Uz to mums arī norādīja “Eurostat”. Jautājums ir smags. Skaidrs, ka valstij sliedes ir jāuztur, nekur jau daudz neliksies un budžetam tas būs jāatbalsta.”
Savukārt Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis pauž, ka jau šā budžeta kontekstā vēlēsies redzēt Latvijas Dzelzceļa trīs gadu finanšu prognozi un ko tas nozīmēs valsts budžetam. Prognozei, viņaprāt, būtu jābūt ar dažādiem ģeopolitiskiem scenārijiem, kas notiks, ja tiks pazaudētas visas Baltkrievijas kravas, kas, iespējams, ir laika jautājums.
