Bez lielām cūku novietnēm
Pirmo reizi mežacūku un vēlāk arī mājas cūku saslimšana ar Āfrikas cūku mēri Latvijā tika konstatēta 2014. gada jūnija beigās. Pagājuši astoņi gadi, un šajā laikā vīrusa izplatība te samazinājusies, te atkal augusi.
"Cūkkopības nozare mūsu uzraudzības teritorijā ir mainījusies, jo mums tagad nav lielās novietnes "Cirmas bekons"," Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļlatgales pārvaldes vadītāja Mārīte Ņukša uzsvēra, ka pašlaik vīruss aktivizējies tieši mežacūku populācijā, un tas nopietni satrauc mājas cūku audzētājus.
"Ir palikušas tikai mazās piemājas saimniecības ar vienu līdz 10 cūkām un viena lielāka novietne, kur ir nepilni 200 cūku."
Pirms sešiem gadiem zemnieku saimniecībā "Zelmeņi," kas atrodas Rēzeknes novada Griškānu pagastā, sakarā ar Āfrikas cūku mēri tika likvidētas 130 cūkas. Kā atzina saimniece Liene Spriņģe, vīruss ir ļoti lipīgs un pat mazākā kļūda drošības pasākumu ievērošanā nes traģiskas sekas.
"Mums bija iežogojums, mums bija dezinfekcijas paklāji, bet, tā kā mums pakaiši ir zāģu skaidas, mums kaimiņš tolaik piedāvāja tikko no meža atvestas skaidas. Mēs paņēmām tās zāģu skaidas, un tieši tajā vietā, kur mēs tās izkaisījām, arī sākās saslimšana," stāstīja saimniece.
Tagad saimniecība "Zelmeņi" ir atsākusi cūku audzēšanu.
"Mēs cītīgi izdezinficējām visu, izmazgājām. Mums atbrauca pārbaudīt, sataisīja analīzes, ka viss ir kārtībā un mēs, ja vēlamies, varam atjaunot cūku audzēšanu. Mums jau citu variantu nebija, jo kūts celta tikai priekš cūkām; ja gribi turēt kādus citus dzīvniekus, tad pilnīgi viss jāmaina. Tādas naudas mums nebija, lai ko jaunu uzsāktu. Tagad mēs esam nodrošinājušies, cik vien var. Mums ir iežogota teritorija, dezobedre, dezinfekcijas līdzekļi, atsevišķa telpa, kur mēs ejam iekšā, pārģērbjamies, dezinficējamies un ejam kūtiņā. Strādājam tikai mēs – ģimenes locekļi. Svešus iekšā teritorijā praktiski nelaižam. Ļoti sargājam. Tagad kuļam labību, un šī gada raža tagad netiek barota, tikai iepriekšējā gada. Nekas no ārpuses neiet – ne zāle, ne āboli. Pilnīgi nekas. Arī pakaiši mums ir tikai no firmas, kas mums atved ēveļskaidas."
Satrauc lielā konkurence tirgū
Latvijas Cūkaudzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece atzina, ka Āfrikas cūku mēris ir mainījis Latvijas cūkkopības nozari tiktāl, ka daudzi nelielie cūku turētāji bijuši spiesti attiekties no šī biznesa. Toties no lielajiem cūku audzētājiem savu darbību pārtraukuši vien divi.
"Objektīvu iemeslu dēļ tādas saimniecības, kas ir cietušas no Āfrikas cūku mēra un kur saimnieks ir jau lielos gados un viņš saprot, ka viņam nebūs ne spēka, ne resursu, lai atjaunotu saimniecību. Un otrs variants ir šīs saimniecības, kas saprot, lai nodrošinātu minimizētu Āfrikas cūku mēra iekļūšanu fermā, veicamie drošības pasākumi ir pārāk dārgi pret to apjomu, kas tiek ražots. Kopējais cūku skaits nav ļoti samazinājies," stāstīja asociācijas pārstāve.
Taču Āfrikas cūku mēris nebūt nav vienīgais, kas apdraud cūkkopības nozari Latvijā.
Pēc Lejnieces sacītā: pašlaik vietējiem cūku audzētājiem ir iestājušies pavisam grūti laiki, un par realitāti kļūst Latvijas cūkgaļas izstumšana gan no vietējā, gan no ārzemju tirgus.
"Eiropas kopējā tirgū ir cūkgaļas cenas un tirgus krīze, kam par pamatu ir pasaules tirgus tendences. Eiropas Savienībā ir visaugstākā pašizmaksa cūkgaļas ražošanai, jo mums ir ļoti, ļoti augsti gan labturības, gan pārtikas drošuma standarti. Mēs esam kļuvuši nekonkurētspējīgi pasaules tirgos, un tas ļoti ietekmē arī iekšējo tirgu," teica Latvijas Cūkaudzētāju asociācijas valdes locekle.
Arī "Zelmeņu" saimniece Liene Spriņģe atzina, ka, raugoties uz cūkgaļas cenām, nopietni uztraucas par sava biznesa nākotni.
"Šogad mēs uz pusi esam samazinājuši ganāmpulku. Tagad ir tikai kādas 55 cūkas, jo ir ne tikai mēris, bet arī sarežģītā kopējā situācija valstī un pasaulē, kad cenas ceļas un ruksi pabarot kļūst aizvien dārgāk. Mēs nevaram konkurēt ar ārzemju gaļu, kas nāk iekšā. Tāpēc mēs esam samazinājuši ganāmpulku," atzina Spriņģe.
Pašlaik ar Āfrikas cūku mēri slimo pārsvarā mežacūkas un par Āfrikas cūku mēra skartiem Latvijā var uzskatīt 135 pagastus 25 novados. Šogad konstatēti arī divi mājas cūku saslimšanas gadījumi Kuldīgas novadā, kuru dēļ nācies likvidēt vairāk nekā 1500 cūkas.
